Altenes pils

«Altene» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Altene (nozīmju atdalīšana).

Altenes viduslaiku pils bija sēļu (Altiena) un vēlāk Livonijas ordeņa pils (vācu: Burg Altona) tagadējā Aizkraukles novada Seces pagasta teritorijā, 3 km augšpus Kokneses. Viduslaiku Livonijā tā bija Aizkraukles komturejas palīgpils Daugavas kreisajā (dienvidu) krastā. To norobežoja Daugavas augstais krasts un Altenes upītes grava.

Altenes pilsdrupas 20. gadsimta sākumā

Altenes pils plāns un apraksts (no Broces kolekcijas)

Altenes pils plāns ap 1880. gadu

Mūsdienās Altenes pilsdrupas atrodas Pļaviņu ūdenskrātuves dibenā.

Vēsture

Rakstītos avotos pils pirmoreiz minēta 1408. gadā, tādēļ uzskata, ka šī Livonijas ordeņa pils uzcelta 14. gadsimta 2. pusē. Ar 1,3 metrus biezo un aptuveni 10 metrus augsto mūri aizsargāto pili ordenis izmantoja gan kā militāru atbalsta punktu, gan arī apkārtnes zemnieku turēšanai paklausībā. Gan par pils celšanu, gan nopostīšanu, vēsturisku avotu nav. Zināms, ka 1467. gada Altene bija iekļauta piļu sarakstā, bet 1555. gada sarakstā tās nosaukums vairs neparādījās.

Altenes apkārtni 1541. gadā izlēņoja ordeņa vasalim Vintam, 3 km attālumā no pilsdrupām izveidojās Altenes-Vindsheimas (Altona-Windsheim) muiža, kura vēlāk nonāca Kurzemes un Zemgales hercoga īpašumā, pēc 1795. gada tā kļuva par Krievijas impērijas kroņa muižu.

19. gs. otrajā pusē un 20. gs. pirmajā pusē Altenes pilsdrupas Daugavas senlejas krastā bija populārs tūrisma apskates objekts. 1956. gadā Altenes pilsdrupu mūrus uzspridzināja.

Arheoloģisko izrakumu dati

1963. gadā un 1964. gadā pirms Pļaviņu HES ūdenskrātuves appludināšanas Altenes pilsdrupās notika arheoloģiskie izrakumi. Izdarot izrakumus, pilsvietā atrasti ieroči (dzelzs stopu bultas, bruņu cepure, dunči, utt.), kā arī atklāta īpatnēja apkures sistēma pils telpu apsildīšanai ar silto gaisu.

Arheoloģiskos izrakumos atrastās senlietas liecina, ka jau 8. gadsimtā Altenes pils vietā bijusi sēļu dzīvesvieta. Lai gan ar mūra pils celtniecību agrākais pilskalns ticis lielā mērā pārveidots un tā kultūrslānis daļēji iznīcināts, tomēr pati pilskalna esamība šajā vietā neradīja šaubas (J. Graudonis, 1983). Pils tika pamesta 15. gs. beigās pēc postoša ugunsgrēka. Arī pašas jaunākās monētas, kuras izdevās atrast arheoloģiskajos izrakumos, bija no 15. gs. otrās puses.

Skatīt arī

• Altona

Ārējās saites

• Altonas, Altenes muiža, Altenes viduslaiku pils (drupas), portālā pilis.lv
• Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)