Alhambra (arābu: الْحَمْرَاء‎, Al-Ḥamrā'  — ‘sarkanais cietoksnis’,[1] izrunā: /ʔælħæmˈɾˠɑːʔ/, spāņu: Alhambra, izrunā: /aˈlambɾa/) ir pils un cietokšņa komplekss Granadā, Andalūzijā, Spānijā. Mūsdienās Alhambra ir viena no iecienītākajiem tūristu apskates vietām Spānijā. 1984. gadā tā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2007. gada 31. decembrī nacionālais parks atzīts par vienu no Divpadsmit Spānijas dārgumiem.

Alhambra
الحمراء
Alhambra (Spānija)
Alhambra
Alhambra
Atrašanās vieta Valsts karogs: Spānija Granada, Andalūzija, Spānija
Koordinātas 37°10′0″N 3°35′24″W / 37.16667°N 3.59000°W / 37.16667; -3.59000Koordinātas: 37°10′0″N 3°35′24″W / 37.16667°N 3.59000°W / 37.16667; -3.59000
Uzcelts 9. gadsimts
Tips Kultūra
Kritērijs i, iii, iv
Iekļauts 1984 (8. sesija)
1994 (18. sesija — paplašinājums)
Aizsardzības nr. 314
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Reģions Eiropa un Ziemeļamerika

Alhambra lielākoties tika celta laika posmā no 1238. līdz 1358. gadam, lai gan jau no 889. gada tur atradās neliels cietoksnis. Alhambru uzcēla Granadas mauru valdnieki. Pili izmantoja arī pēdējais musulmaņu Granadas emīrs Muhameds XII (spāniski zināms kā Boabdils). Ar to saistītā leģenda vēsta, ka Boabdils, nododot Granadas Emirātu spāņiem un dodoties prom, apstājās tālākājā vietā, no kuras vēl varēja saskatīt Alhambras pili, lai pēdējo reizi aplūkotu savu valsti. Kalnu pāreja, kur tas notika, šodien saucas Suspiro del Moro, kas tulkojumā nozīmē "Maura nopūta".[2] Pēc mauru padzīšanas 1492. gadā Alhambra tika izlaupīta un daļēji nopostīta. 16. gadsimtā Spānijas karalis Kārlis V (Spānijā zināms kā Karloss I) daļu no pils pārbūvēja renesanses stilā. 1812. gadā pili daļēji nopostīja franči, kas Napoleona Bonaparta vadībā karoja ar spāņiem. 1821. gadā Alhambra cieta arī zemestrīcē. Pils atjaunošanas darbi sākās 1828. gadā un turpinājās līdz pat 20. gadsimtam.

Ārējās saites

labot šo sadaļu