Alfrēds Dzenis (1894—1943) bija latviešu virsnieks, Kara muzeja priekšnieks (1934-1940). 1941. gadā apcietināts un deportēts uz PSRS, kur gājis bojā.

Alfrēds Dzenis
Latvijas armijas virsnieka uniformā
Latvijas armijas virsnieka uniformā
Personīgā informācija
Dzimis 1894. gada 16. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Patkules pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1943. gada 14. maijā (48 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Vjatlags, KPFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
pulkvedis-leitnants
Dienesta laiks 1916 — 1917
1918 — 1940
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis kā Alfrēds Dzenne 1894. gada 16. oktobrī Patkules pagastā lauksaimnieka Jura Dzennes ģimenē. Mācījās Rīgas Serkova reālskolā un Veļikije Luku reālskolā. Iestājās Maskavas komercinstitūtā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu 1916. gadā iesauca Krievijas impērijas armijā un nosūtīja uz Maskavas Vladimira karaskolu, 1917. gada maijā ieskaitīja 150. kājnieku rezerves pulkā, vēlāk slimības dēļ atvaļināja.

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada novembrī viņš iestājās Latvijas armijas Madonas aizsardzības grupā, pēc tam Cēsu rotas, vēlāk Kalpaka bataljona rindās 1919. gada 27. februārī piedalījās Latvijas brīvības cīņu kaujās pie Skrundas. 1919. gada aprīlī viņu iecēla par Cēsu bataljona, vēlāk 2. Ventspils kājnieku pulka saimniecības priekšnieku. Latgales atbrīvošanas kauju laikā viņu paaugstināja par kapteini.

1921. gada aprīlī viņš pārgāja uz 2. robežsargu pulku, oktobrī kļuva par Galvenās artilērijas noliktavas munīcijas nodaļas priekšnieku. 1925. gadā Dzenis beidza virsnieku kursus un 1928. gadā viņu paaugstināja par pulkvedi-leitnantu, vēlāk iecēla par Kara muzeja priekšnieku (1934-1940). Pēc Latvijas okupācijas viņu 1940. gada 11. decembrī atvaļināja no militārā dienesta.

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu Ogrē apcietināja un deportēja uz Vjatlagu, kur 1942. gada 25. novembrī viņam piesprieda 10 gadu ieslodzījumu. Miris 1943. gada 14. vai 22. maijā Vjatlaga nometnes 3. lagpunktā.[1][2]

  1. lkok.com
  2. Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 Arhivēts 2021. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Sastādītāji Heinrihs Strods, Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006