Atvērt galveno izvēlni

Heinrihs Strods (1925-2012) bija latviešu vēsturnieks, habilitētais vēstures doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis (1992). Latvijas Valsts Prezidenta Vēstures komisijas loceklis, Holokausta laika noziegumu izpētes starptautiskās komisijas loceklis, Latvijas Republikas Ministru kabineta komisijas PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanai loceklis.

Heinrihs Strods
Heinrihs Strods
Personīgā informācija
Dzimis 1925. gada 20. aprīlī
Dvietes pagasts Karogs: Latvija Latvija
Miris 2012. gada 13. aprīlī (86 gadi)
Rīga Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Latvijas vēsture
Alma mater Latvijas Universitāte
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1925. gada 20. aprīlī Ilūkstes apriņķa Dvietes pagasta „Strazdiņos” kā vecākais dēls Helēnas un Pētera Strodu ģimenē. Mācījās Ūziņkroga un Dvietes pamatskolās (1934-1939) un Ilūkstes Valsts humanitārajā ģimnāzijā (1939-1944). Bebrenes vidusskolas skolotājs (1944-1946), līdztekus studēja neklātienē un vēlāk klātienē Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultātē Rīgā (1945-1950), no 1949. gada Centrālā Latvijas Vēstures muzeja vecākais pētnieks. 1950. gadā viņš apprecējās ar Lūciju Jaundzemu, kas bija atradusies cietumā par nacionālo partizānu atbalstīšanu.[1][2]

Pēc universitātes beigšanas H. Strodu 1951. gadā uzņēma aspirantūrā un 1953. gadā viņš aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta disertāciju "Kurzemes kroņa muižas klaušu saimniecības sairšanas periodā 19. gs. 1. pusē". Strādāja par Latvijas Vēstures muzeja Vēstures nodaļas vadītāju un direktora vietnieku zinātniskajā darbā, no 1954. gada par Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Arheoloģijas un etnogrāfijas sektora vecāko pētnieku. Veica pētījumus Latvijas vēsturē un lauksaimniecības vēsturē, strādāja daudzos arhīvos dažādās valstīs. 1977. gadā Maskavā aizstāvēja vēstures zinātņu doktora disertāciju "Lauksaimniecība Latvijā pārejas periodā no feodālisma uz kapitālismu".

1982. gadā Strodu ievēlēja par Latvijas Universitātes vēstures profesoru un līdz 1993. gadam viņš bija PSRS vēstures katedras vadītājs. No 1998. gada viņš bija arī Latvijas Okupācijas muzeja pētniecības programmu vadītājs. Pētnieciskās darbības dēļ Heinriham Strodam 2007. gadā aizliedza iebraukt Krievijā.[3][4]

Miris 2012. gada 13. aprīlī Rīgā, apglabāts Rīgas I Meža kapos.

Apbalvojumi un pagodinājumiLabot

  • UNESCO Starptautiskās muzeju padomes korespondētājloceklis (1957),
  • UNESCO Lauksaimniecības muzeju asociācijas biedrs (1967),
  • Lielbritānijas XVIII gadsimta vēstures asociācijas loceklis (1990),
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1992),
  • Latvijas Universitātes Vēstures fakultātes emeritētais profesors (1998),
  • Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999),
  • Vācijas Katoļu Akadēmiskā Ārzemju dienesta medaļa Bene Merenti (2000),
  • Sēlijas asociācijas goda biedrs (2010),
  • Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (2010).

BibliogrāfijaLabot

  • Kurzemes kroņa muižas klaušu saimniecības sairšanas periodā 19. gs. 1.pusē. Disertācija vēstures zinātņu kandidāta grāda iegūšanai; zin. vadītājs J. Zutis. Rīga: 1953. - 532 lpp.
  • Zemkopības sistēmu attīstība Latvijā: īss vēsturisks apskats no II gadu tūkstoša pirms mūsu dienām. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1957. - 168 lpp.
  • Lauksaimniecība Latvijā pārejas periodā no feodālisma uz kapitālismu: (18.gs. 80.gadi - 19.gs. 60.gadu sākums). Rīga: Zinātne, 1972. - 434 lpp.
  • Jelgavas Pētera akadēmija: Latvijas pirmās augstskolas likteņgaitas. Rīga: Zinātne, 1975. - 319 lpp. (kopā ar Jāni Stradiņu)
  • Zemnieku un muižu saimniecību skaita un struktūras izmaiņas Latvijā: (18.gs. beigas - 19.gs. I puse). Mācību līdzeklis. Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1984. - 119 lpp.
  • Kurzemes kroņa zemes un zemnieki: 1795.-1861. Rīga: Zinātne, 1987. - 234 lpp.
  • Antifeodālā sabiedriskā doma Latvijā XVIII gs. II pusē – XIX gs. I pusē. Mācību līdzeklis. Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1988. - 115 lpp.
  • Latvijas Universitāte (1919-1940): lekciju konspekts. Rīga: LVU, 1989. - 49 lpp.
  • Latgales iedzīvotāju etniskais sastāvs, 1772. - 1959. Lekciju konspekts. Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1989. - 59 lpp.
  • Kurzemes lauki XVII - XIX gs. Mācību līdzeklis. Rīga: Latvijas Universitāte, 1992. - 123 lpp.
  • Latvijas lauksaimniecības vēsture no vissenākajiem laikiem līdz XX gs. 90. gadiem. Mācību līdzeklis lauksaimniecības specialitāšu studentiem. Rīga: Zvaigzne, 1992. - 287 lpp.
  • Kurzemes lauksaimniecība 17. gs. beigās un 18. gs. pirmajā pusē. Mācību līdzeklis. Rīga: Latvijas Universitāte, 1993. - 2 d.
  • Курляндский вопрос в XVIII веке. Рига: Латвийский университет, 1993. - 2 т. (krieviski)
  • Zem melnbrūnā zobena: Vācijas politika Latvijā 1939.-1945. Rīga: Zvaigzne, 1994. - 152 lpp.
  • Latvijas Katoļu baznīcas vēsture, 1075. - 1995. Rīga: 1996. - 387 lpp.
  • Latvijas nacionālo partizānu karš. 1944-1956. Rīga: Preses nams, 1996. - 573 lpp.
  • Metropolīts Augustīns Pētersons: dzīve un darbs, 1873.-1955. Rīga: Latvijas Universitātes žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2005. - 292 lpp.
  • PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945). Rīga: Žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds, 2006. - 407 lpp. 2. sējums: Dokumenti un materiāli. 2007. - 415 lpp.
  • PSRS politiskā cenzūra Latvijā, 1940-1990. 2 daļas. Rīga: Jumava, 1. daļa 2010. - 472 lpp., 2. daļa 2011. - 391 lpp.
  • Sēlija senāk un tagad. Rīga: Jumava, 2011. - 199 lpp.
  • Latvijas nacionālo partizānu karš, 1944-1956. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012. - 147 lpp.

LiteratūraLabot

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, profesors Heinrihs Strods: 80 dzīves gadi. Biobibliogrāfija. [sast.: Ilze Barone, Dagnija Ivbule, Jana Klebā]. Rīga: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2006. - 314 lpp.
  • Heinrihs Strods (1925): dzīvesgājums // Zinātne un mana dzīve : 69 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums / [atbildīgā par izdevumu Rita Kukaine]. Rīga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2009. - 1.sēj., 393.lpp.

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. Heinrihs Strods: „Mīlēt gan savu zemi, gan valsti”[novecojusi saite] 2012. gada 4. maijā
  2. Heinrigs Strods (1925) no krājuma "Zinātne un mana dzīve: 69 emeritēto zinātnieku atmiņas"
  3. Krievija liedz iebraukšanas vīzu Vēsturnieku komisijas loceklim Strodam LETA 2007. gada 9. jūnijā
  4. Mūžībā aizgājis vēsturnieks, profesors Heinrihs Strods Kulturasdiena.lv 2012. gada 16. aprīlī