Aleksandrs Loktionovs (Алекса́ндр Дми́триевич Локтио́нов, 1893—1941) bija Sarkanās armijas ģenerālpulkvedis, Baltijas Īpašā apgabala karaspēka komandieris pēc Baltijas valstu okupācijas (1940).

PSRS vēstniecības darbinieki vēro Tautas Saeimas darbu. No kreisāsː vēstniecības 1. sekretārs Mihails Vetrovs, Baltijas Īpašā kara apgabala pavēlnieks ģenerālpulkvedis Aleksandrs Loktionovs un sūtnis Vladimirs Derevjanskis.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1893. gada 23. (11.) augustā Kurskas guberņas Verhnijļubažas ciemā. Sākoties Pirmajam pasaules karam 1914. gadā, viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā, 1916. gadā viņš pabeidza mācības Oranienbaumas praporščiku skolā un piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Rietumu un Dienvidrietumu frontēs. Pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas 1918. gadā iestājās Sarkanajā armijā, cīnījās Krievijas pilsoņu karā (1918—20) Dienvidu un Kaukāza frontēs kā bataljona komandieris, pulka komandiera palīgs, no 1919. gada septembra - pulka komandieris. 1920. gadā Loktionovu iecēla par 9. kājnieku divīzijas 27. kājnieku brigādes komandieri.

Pēc kara beigām no 1921. gada jūnija viņš komandēja 97. strēlnieku brigādi, no 1922. gada maija - 33. strēlnieku divīziju . No 1923. gada jūlija bija 2. Tulas strēlnieku divīzijas komandiera palīgs, no 1924. gada oktobra - 2. Baltkrievijas strēlnieku divīzijas komandieris. Papildinājās Augstākajos akadēmiskajos kursus (1923), M. Frunzes militārās akadēmijas augstākās vadības kvalifikācijas paaugstināšanas kursos (1928), politiskās apmācības kursos (1930). 1933. gada decembrī viņu iecēla par Baltkrievijas kara apgabala komandiera palīgu aviācijā, bet 1935. gada maijā - tajā pašā amatā Harkivas kara apgabalā. 1937. gada augustā viņu iecēla par Vidusāzijas kara apgabala karaspēka komandieri, no tā paša gada novembrī par PSRS aizsardzības tautas komisāra vietnieku aviācijas jautājumos. PSRS Komunistiskās partijas 18. kongresā 1939. gadā viņu ievēlēja par VK(b)P Centrālās komitejas locekļa kandidātu.

1940. gada vasarā Loktionovs piedalījās Baltijas valstu okupācijas operācijā, 1940. gada 11. jūlijā kļuva par Baltijas Īpašā apgabala karaspēka komandieri. 1941. gada 11. martā ģenerālpulkvedi Loktionovu apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no Rīgas dzīvokļa uz Maskavu, uzliekot par pienākumu atdot atpakaļ visas paņemtās mēbeles.[1] 1941. gada 19. jūnijā viņu arestēja un ieslodzīja NKVD cietumā Maskavā. Nošauts 1941. gada 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz L. Berijas pavēli.

Atsauces labot šo sadaļu