Alberts Lapiņš
Alberts Lapiņš (1899—1937) bija latviešu izcelsmes Sarkanās armijas karavadonis.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Piedzima 1899. gadā Rīgā Provodņika strādnieka ģimenē. Visi četri tēva dēli vēlāk kļuva par Sarkanās armijas komandieriem. Pēc 1905. gada revolūcijas ģimene pārvācās uz Maskavu, kur A. Lapiņš mācījās augstākajā sākumskolā un tirdzniecības skolā. 16 gadu vecumā sāka strādāt par krāvēju rūpnīcā, vakaros apmeklēja tirdzniecības skolu. 1917. gada jūnijā Maskavas Ļefortovas rajona komitejā uzņemts KSDS(b)P, kļuva par šī rajona jaunatnes organizatoru, iestājās Sarkanajā gvardē, kuras vienību vadīja sadursmēs ar Alekseja karaskolas junkuriem Oktobra revolūcijā. 1917. gada decembrī Maskavas sarkangvardu kongresā ievēlēts par Maskavas guberņas Sarkanās gvardes Galvenā štāba locekli. Piedalījās eseru Jaroslavļas dumpja apspiešanā.
Pilsoņu kara laikā bija: Maskavas pilsētas kara komisariāta Organizēšanas nodaļas pārzinis (no III 1918), Austrumu frontes 5. armijas štāba Izlūkošanas nodaļas kara komisārs un priekšnieks, 5. armijas štāba kara komisārs (I—V 1919), 26. strēlnieku divīzijas 232. strēlnieku pulka komandieris (VI—XI 1919). Kaujā ievainots — mugurkaulā iestrēgusi lode. Pēc tam bija Austrumu frontes 30. st. divīzijas priekšnieks (XII 1919 — III 1920), Rietumu frontes 27. st. div. 80. brigādes komandieris (no IV 1920). Tad līdz 1921. gada martam komandēja iekšējās apsardzības 27. divīziju.
No 1921. gada marta līdz 1922. gada maijam bija Tālo Austrumu Republikas (TAR) dzelzceļa apsardzības karaspēka priekšnieks, TAR Tautas revolucionārās armijas virspavēlnieka pienākumu izpildītājs, Amūras strēlnieku divīzijas pr-ks, Pieamūras kara apgabala karaspēka pavēlnieks. No 1922. gada jūnija — 29. st. div. pr-ks.
Sarkanās armijas Kara akadēmijas klausītājs no 1922. līdz 1925. gadam. Mācoties akadēmijas papildu kursā, 1925. gada februārī iecelts par Sarkanās armijas štāba Karu izpētes un pieredzes izmantošanas pārvaldes pr-ku. Pēc akadēmijas 1925. gadā nosūtīts uz Ķīnu par kara padomnieku. No 1928. gada janvāra — 18. st. korpusa komandieris (Sibīrijas kara apgabals) un kara komisārs. 1929. gadā pabeidza Augstākā priekšniecības sastāva pilnveidošanas kursus Frunzes Kara akadēmijā. No 1929. gada augusta — Īpašās Tālo Austrumu armijas štāba pr-ks. Piedalījās Ķīnas Austrumu dzelzceļa sadursmēs, komandēja karaspēka grupu pie Sungari.
19. Piejūras strēlnieku korpusa komandieris un kara komisārs no 1930. gada janvāra, Sarkanās armijas štāba 5. pārvaldes pr-ks no 1930. gada novembra, Sarkanās armijas Sauszemes spēku kaujas sagatavošanas pārvaldes pr-ks no 1931. gada februāra.
1932. gada jūlijā sāka darboties aviācijā — kļuva par Baltkrievijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka palīgu gaisa spēku jomā. 1933. gadā sagatavots par kara lidotāju 1. kara lidotāju skolā Kačā (tagad Sevastopole). Kopš 1933. gada decembra bija Īpašās Tālo Austrumu armijas pavēlnieka palīgs gaisa spēku jomā. 1937. gada janvārī atsaukts PSRS aizsardzības Tautas komisāra rīcībā.[1][2][3]
1937. gada 17. maijā arestēts kā "latviešu fašistu organizācijas dalībnieks". Spīdzināts. 1937. gada 21. septembrī IeTK Habarovskas cietumā izdarīja pašnāvību. 1956. gadā reabilitēts.[4]
Piemiņa labot šo sadaļu
Lapiņa vārdā nosaukta iela Maskavā un Irkutskā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Лапин Альберт Янович». Расстрелянное поколение.
- ↑ «Лапин Альберт Янович». Сайт о Байкале. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. augustā. Skatīts: 2024. gada 14. februārī.
- ↑ «Лапин А. Я.». Энциклопедия Забайкалья.
- ↑ «Альберт Янович Лапин». Хронос.