Alabama
Alabama ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas ASV Dienvidos. Alabamas galvaspilsēta ir Montgomeri. Alabama robežojas ar Džordžijas, Floridas, Misisipi un Tenesī štatiem, kā arī ar Meksikas līci. Ar 2400 kilometriem ūdensceļu Alabama ir pirmajā vietā no visiem ASV štatiem.[1]
| Alabama | |||||
| Alabama | |||||
| — ASV štats — | |||||
 |
|||||
|
|||||
| Devīze: Audemus jura nostra defendere | |||||
 Alabamas atrašanās vieta ASV
|
|||||
| Pārvaldes centrs | Montgomeri | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | angļu valoda | ||||
| Valsts |  Amerikas Savienotās Valstis
| ||||
| Dibināts | 1819. gada 14. decembrī (22. ASV pavalsts) | ||||
| Administrācija | |||||
| - Gubernators | Kejs Aivijs (R) | ||||
| - Vicegubernators | Vils Einsvorts (R) | ||||
| Platība | |||||
| - Kopējā | 135 765 km² | ||||
| - Sauszeme | 131 426 km² | ||||
| - Ūdens | 4 338 km² | ||||
| Iedzīvotāji (2024) | |||||
| - Kopā | 5 157 699 | ||||
| - Blīvums | 38/km² | ||||
| - Rasu sastāvs | baltie — 66,5 % melnādainie — 26,9 % latīņamerikāņi — 5,3 % indiāņi — 2,2 % aziāti — 2,0 % |
||||
| - Reliģijas | kristieši — 86 % nereliģiozi — 11 % |
||||
| ISO 3166 kods | US-AL | ||||
| Mājaslapa: alabama | |||||
 Alabama Vikikrātuvē
| |||||
Vēsture
labot šo sadaļuŠtata nosaukums radies no indiāņu cilts — alabamas nosaukuma. No 1000. līdz 1500. gadam štatā uzplauka indiāņu Misisipi civilizācija. Pirmie eiropieši, kas apmetās štatā, bija franči, kuri 1702. gadā Meksikas līča piekrastē nodibināja Mobilas pilsētu. No 1702. līdz 1763. gadam Alabamas teritorija bija Francijas īpašumā, no 1763. līdz 1780. gadam — britu Rietumfloridas sastāvā, bet no 1780. līdz 1810. gadam — Spānijas īpašums. 1819. gadā Alabama iestājās ASV kā 22. pavalsts.
Štats attīstījās kā kokvilnas ražošanas centrs, izmantojot melno vergu darbu. Amerikas pilsoņu kara laikā 1861. gadā Alabama līdz ar citiem dienvidu štatiem izstājās no ASV, bet 1868. gadā tika uzņemta atpakaļ. Arī pēc pilsoņu kara Alabama saglabāja savu lauksaimniecisko raksturu. Tika pieņemti likumi, kas nodrošināja rasu segregāciju. 1960. gadu sākumā Alabama, sevišķi tās lielākā pilsēta Birmingema, kļuva par melnādaino amerikāņu cilvēktiesību kustības centru. Līdz 1972. gadam politiski Alabama vienmēr atbalstīja Demokrātisko partiju, tomēr pamazām situācija mainījās un 2010. gadā republikāņi pirmoreiz 136 gadu laikā ieguva vairākumu abās likumdošanas orgāna palātās.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuAlabama atrodas mitro subtropu jostā (vidējā gada temperatūra ir 18 °C). Šeit ir ļoti karstas vasaras (dažās štata daļās vasaras vidējā gaisa temperatūra ir 32 °C). Štata dienvidu daļā (Meksikas līča piekrastē) bieži ir pērkona negaisi. Relatīvi bieži novērojami virpuļviesuļi. Trīs piektdaļas štata teritorijas aizņem līdzenums. Ziemeļu daļa ir mazliet kalnaināka. Štata augstākais pakalns ir 735 metrus augstais Čeahas kalns.
Lielākās pilsētas
labot šo sadaļu| Vieta | Pilsēta | Iedzīvotāju skaits[2] |
|---|---|---|
| 1 | Hantsvila | 215 006 |
| 2 | Birmingema | 200 733 |
| 3 | Montgomeri | 200 603 |
| 4 | Mobila | 187 041 |
| 5 | Taskalūsa | 99 600 |
| 6 | Hūvera | 92 606 |
| 7 | Oburna | 76 143 |
| 8 | Dotana | 71 072 |
| 9 | Dikeitura | 57 938 |
| 10 | Medisona | 56 933 |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuPēc tautas skaitīšanas datiem 2010. gadā štatā bija 4 779 736 iedzīvotāji. Kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits palielinājies par 214 545 iedzīvotājiem jeb 4,8%, apmēram vienādās daļās imigrācijas un dabiskā pieauguma dēļ. Pēc rases pazīmēm 68,5% iedzīvotāju ir baltādainie, bet 26,2% — melnādainie. Vairums iedzīvotāju (92%) ir kristieši. Lielākā baznīca — Dienvidu baptistu konvercija (1 380 121 sekotājs), tai seko Apvienotā metodistu baznīca (327 734 sekotāji) un Romas katoļu baznīca (150 647 sekotāji).
Ekonomika
labot šo sadaļuNo Amerikas pilsoņu kara līdz Otrā pasaules kara beigām Alabama bija relatīvi ekonomiski atpalicis štats, lielā mērā tāpēc, ka tautsaimniecība balstījās uz lauksaimniecību. Tomēr pēc pasaules kara Alabama piedzīvoja uzplaukumu, ko radīja rūpniecības un tehnoloģiju attīstība. Štatā attīstījās vairākas ASV Armijas un Gaisa spēku bāzes, kas deva ieguldījumu labklājības pieaugumam. Spītējot pilsētu un rūpniecības attīstībai, līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Alabamā politiski dominēja baltādainie lauku iedzīvotāji, līdz Afroamerikāņu cilvēktiesību kustības ietekmē stāvoklis mainījās.
Štatā spēcīgi attīstīta aviācijas un kosmosa un smagā rūpniecība (ieskaitot metalurģiju un autorūpniecību). 2015. gada aprīlī sezonāli koriģētais bezdarba līmenis bija 5,8%.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Alabama Transportation Overview». Economic Development Partnership of Alabama. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. novembrī. Skatīts: 2017. gada 21. janvāris.
- ↑ «Huntsville rockets past Birmingham in Census, now Alabama’s largest city». al (angļu). 2021-08-12. Skatīts: 2022-03-15.
- ↑ «Local Area Unemployment Statistics – Alabama». Bureau of Labor Statistics. Skatīts: 2013. gada 15. jūnijs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alabama.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)