Alabama
Alabama ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas ASV Dienvidos. Alabamas galvaspilsēta ir Montgomeri. Alabama robežojas ar Džordžijas, Floridas, Misisipi un Tenesī štatiem, kā arī ar Meksikas līci. Ar 2400 kilometriem ūdensceļu Alabama ir pirmajā vietā no visiem ASV štatiem.[1]
| Alabama Alabama | |||||
| |||||
| |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Vispārēja informācija | |||||
| Oficiālā valoda: | angļu valoda | ||||
| Pārvaldes centrs: | Montgomeri | ||||
| Lielākā pilsēta: | Birmingema | ||||
| Kad iestājās ASV: | 1819. gada 14. decembris | ||||
| Laika josla: | UTC-6 | ||||
| Saīsinājumi: | AL US-AL | ||||
| Tīmekļa vietne: | www.alabama.gov | ||||
| Iedzīvotāji | |||||
| Iedzīvotāju skaits (2010): | 4 779 736 (23. vieta ASV) | ||||
| Iedzīvotāju blīvums: | 33,84/km² (26. vieta ASV) | ||||
| Vidējie ieņēmumi uz saimniecību: | 38 111 $ (43. vieta ASV) | ||||
| Rasu sastāvs: | baltādainie — 72,14% melnādainie — 26,70% | ||||
| Reliģijas: | 92% — kristieši, no tiem 80% protestanti | ||||
| Ģeogrāfija | |||||
| Platība: | 135 765 km² (30. vieta ASV) | ||||
| Garums: | 531 km | ||||
| Platums: | 306 km | ||||
| Ūdens platība: | 3,20 % | ||||
| Augstākais punkts: | Čeahas kalns, 734 m | ||||
| Vidējais augstums: | 152 m | ||||
| Zemākais punkts: | 0 m | ||||
Ģeogrāfija Labot
Alabama atrodas mitro subtropu jostā (vidējā gada temperatūra ir 18 °C). Šeit ir ļoti karstas vasaras (dažās štata daļās vasaras vidējā gaisa temperatūra ir 32 °C). Štata dienvidu daļā (Meksikas līča piekrastē) bieži ir pērkona negaisi. Relatīvi bieži novērojami virpuļviesuļi. Trīs piektdaļas štata teritorijas aizņem līdzenums. Ziemeļu daļa ir mazliet kalnaināka. Štata augstākais pakalns ir 735 metrus augstais Čeahas kalns.
Lielākās pilsētas Labot
| Vieta | Pilsēta | Iedzīvotāju skaits[2] |
|---|---|---|
| 1 | Hantsvila | 215 006 |
| 2 | Birmingema | 200 733 |
| 3 | Montgomeri | 200 603 |
| 4 | Mobila | 187 041 |
| 5 | Taskalūsa | 99 600 |
| 6 | Hūvera | 92 606 |
| 7 | Obērna | 76 143 |
| 8 | Dotana | 71 072 |
| 9 | Dikeitura | 57 938 |
| 10 | Medisona | 56 933 |
Vēsture Labot
Štata nosaukums radies no indiāņu cilts — alabamas vārdā. No 1000. līdz 1500. gadam štatā uzplauka indiāņu Misisipi civilizācija. Pirmie eiropieši, kuri apmetās štatā, bija franči, kuri 1702. gadā Meksikas līča piekrastē nodibināja Mobilas pilsētu. No 1702. līdz 1763. gadam Alabamas teritorija bija Francijas īpašumā, no 1763. līdz 1780. gadam — britu Rietumfloridas sastāvā, bet no 1780. līdz 1810. gadam — Spānijas īpašums. 1819. gadā Alabama iestājās ASV kā 22 štats. Štats attīstījās kā kokvilnas ražošanas centrs, izmantojot melno vergu darbu. Amerikas pilsoņu kara laikā 1861. gadā Alabama līdz ar citiem dienvidu štatiem izstājās no ASV, bet 1868. gadā tika uzņemta atpakaļ. Arī pēc pilsoņu kara Alabama saglabāja savu lauksaimniecisko raksturu. Tika pieņemti likumi, kas nodrošināja rasu segregāciju. XX gadsimta sešdesmito gadu sākumā Alabama, sevišķi tās lielākā pilsēta Birmingema, kļuva par melnādaino amerikāņu cilvēktiesību kustības centru. Līdz 1972. gadam politiski Alabama vienmēr atbalstīja Demokrātisko partiju, tomēr pamazām situācija mainījās un 2010. gadā republikāņi pirmoreiz 136 gadu laikā ieguva vairākumu abās likumdošanas orgāna palātās.
Iedzīvotāji Labot
Pēc tautas skaitīšanas datiem 2010. gadā štatā bija 4 779 736 iedzīvotāji. Kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits palielinājies par 214 545 iedzīvotājiem jeb 4,8%, apmēram vienādās daļās imigrācijas un dabiskā pieauguma dēļ. Pēc rases pazīmēm 68,5% iedzīvotāju ir baltādainie, bet 26,2% — melnādainie. Vairums iedzīvotāju (92%) ir kristieši. Lielākā baznīca — Dienvidu baptistu konvercija (1 380 121 sekotāju), tai seko Apvienotā metodistu baznīca (327 734 sekotāju) un Romas katoļu baznīca (150 647 sekotāju).
Ekonomika Labot
No Amerikas pilsoņu kara līdz Otrā pasaules kara beigām Alabama bija ekonomiski relatīvi atpalicis štats, lielā mērā tāpēc, ka tautsaimniecība balstījās uz lauksaimniecību. Tomēr pēc pasaules kara Alabama piedzīvoja uzplaukumu, ko radīja rūpniecības un tehnoloģiju attīstība. Štatā attīstījās vairākas ASV Armijas un Gaisa spēku bāzes, kas arī deva ieguldījumu labklājības pieaugumam. Spītējot pilsētu un rūpniecības attīstībai, līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Alabamā politiski dominēja baltādainie lauku iedzīvotāji, līdz Afroamerikāņu cilvēktiesību kustības ietekmē stāvoklis mainījās.
Štatā spēcīgi attīstīta aviācijas un kosmosa un smagā rūpniecība (ieskaitot metalurģiju un autorūpniecību). 2015. gada aprīlī sezonāli koriģētais bezdarba līmenis bija 5,8%.[3]
Atsauces Labot
- ↑ «Alabama Transportation Overview». Economic Development Partnership of Alabama. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. novembrī. Skatīts: 2017. gada 21. janvāris.
- ↑ «Huntsville rockets past Birmingham in Census, now Alabama’s largest city». al (angļu). 2021-08-12. Skatīts: 2022-03-15.
- ↑ «Local Area Unemployment Statistics – Alabama». Bureau of Labor Statistics. Skatīts: 2013. gada 15. jūnijs.
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alabama.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)