Alūksnes Jaunā pils

Latvijas kultūras piemineklis nr. 2676
(Pāradresēts no Alūksnes muiža)

Alūksnes Jaunā pils (vācu: Das Neue Schloss von Marienburg) ir angļu neogotikas stila pils Alūksnē. Pils ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Ēka celta aptuveni no 1859. līdz 1864. gadam Vidzemes landrātam Aleksandram fon Fītinghofam-Šēlam kā vasaras rezidence. Pašreiz pili apsaimnieko Alūksnes novada muzejs[1] un dabas muzejs "Vides labirints"[2].

Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunās pils fasāde
Alūksnes Jaunā pils (Latvija)
Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils
Iepriekšējie nosaukumi Das Neue Schloss von Marienburg
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Alūksne, Alūksnes novads, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 57°25′22″N 27°03′15″E / 57.422820°N 27.054262°E / 57.422820; 27.054262Koordinātas: 57°25′22″N 27°03′15″E / 57.422820°N 27.054262°E / 57.422820; 27.054262
Būvniecības sākums 1860. gads
Pabeigta 1864. gads
Oficiālais nosaukums: Jaunā pils
Aizsardzības numurs 2676
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Arhitektūra un uzbūve

labot šo sadaļu

Pils būvdarbus vadīja Prūsijas arhitekts Pauls Benjamins Polinau, kaut gan pils apjomu un dekoratīvā fasādes dalījuma risinājums rada pamatojumu teorijai par Rīgas pilsētas galveno arhitektu J.D. Felsko kā pils projekta autoru. Pilij ir sarežģīta ārējā konfigurācija, visas telpas ir izvietotas no abām pusēm lielai parādes zālei un telpu grupējums izpaužas ārējā apjomā. Pie pils tika uzceltas arī jaunas saimniecības ēkas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, pagrabs ar neogotisku fasādes apdari un apaļais tornis.[3] Pils kreisajā stūrī zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis. Pils celta angļu jeb Tjūdoru neogotikas stilā, arhitektūrā pārsvarā izmantoti no angļu pilīm aizgūti dekoratīvie elementi.[4] Pirmā stāva interjerā atklāti 19. gs. sienu un griestu gleznojumi.[5]

Alūksnes Jaunās pils celtniecības vieta izvēlēta blakus muižas parkam, ar skatu uz ezeru. Alūksnes pils parks ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. Sākotnēji parks veidots regulārā franču stilā, taču kad Eiropā sāka izplatīties ainaviskie dārzi, barons Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls parku pārveidoja par angļu stila ainavu parku.[6]

Pateicībā par līdzdalību 1741. gada valsts apvērsumā Krievijas Impērijas ķeizariene Elizabete Alūksnes muižu piešķīra valsts kancleram grāfam Mihailam Voroncovam. Jau 1744. gadā viņš to pārdeva Oto Hermanim fon Fītinghofam, kurš bija Pēterburgas Medicīnas kolēģijas direktors, senators un slepenpadomnieks. Muižu mantoja viņa dēls Kristofs Burhards fon Fītinghofs, kas bija ķeizara Pāvila I kambarkungs un galma maršals. Burharda Fītinghofa valdīšanas laikā Alūksnes pils kļuva par ģimenes galveno vasaras muižu un tika sākta Alūksnes parka pārveide par ainavu parku un jaunas kungu dzīvojamās ēkas celtniecība. Šī ēka gājusi bojā 20. gs. sākumā.

Fītinghofu dzimtai tā piederēja līdz pat 1920. gada agrārajai reformai.[3] 1918. gadā pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbu. Latvijas Neatkarības kara laikā pils vairākkārt izmantota kā armijas štābs, no 1921. gada līdz 20. gs. 30. gadiem kā štābs kalpojusi arī 7. Siguldas kājnieku pulkam. Pēc Otrā pasaules kara pili uz laiku pārņēma padomju drošības iestādes, bet 20. gs. 50. gadu beigās tā atdota kultūras iestādēm. Padomju laikā pilī darbojās pionieru nams, bibliotēka un kino.[7] 1959. gadā pils ēkā darbu sāka pilsētas muzejs.

  1. «Alūksne. Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes muzejs un Muižas parks». www.aluksnespils.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-31.
  2. «Dabas muzejs “Vides labirints” Alūksnē». VisitAluksne (latviešu). Skatīts: 2024-05-31.
  3. 3,0 3,1 «pilis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 17. maijā.
  4. Imants Lancmanis. Vidzemes muižu arhitektūra. Jelgava : Rundāles pils muzejs, 2015. 273. lpp. ISBN 978-9934-14-724-1.
  5. «Atklāti Alūksnes Jaunās pils restaurētie mūzikas saloni - Alūksnes novads». aluksne.lv. Skatīts: 2024-05-31.
  6. draugiem.lv
  7. «Alūksnes Jaunā pils». www.aluksnespils.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-31.

Ārējās saites

labot šo sadaļu