Akusilavs

Akusilavs (sengrieķu: Ἀκουσίλαος) bija 6. gadsimta pr.Kr. sengrieķu vēsturnieks-logogrāfs, kā arī mitogrāfs.

Akusilavs Ἀκουσίλαος Personīgā informācija Dzimis ap 6. gadsimtu pr.Kr. Argosa, Grieķija Miris ap 6. gadsimtu pr.Kr. Tautība grieķis

Zinātniskā darbība Zinātne Vēsture

Dzīves gājums

Pēc izcelsmes Akusilavs bija dorietis, bet rakstīja joniešu dialektā. Dzima viņš Kerkadās (netālu no Aulidas) vai arī Argosā. Viņa tēvu sauca Kabs vai Skabrs.

Akusilava darbības laiku datē starp 575. un 525. gadiem pr.Kr. vai arī ar 6. gadsimta pr.Kr. otro pusi. Jozefs Flāvijs uzskata Akusilavu kopā ar Kadmu par vienu no senākajiem vēsturniekiem, kurš dzīvoja neilgi pirms persiešu iebrukuma Hellādā. Hermips iekļāva Akusilavu 17 personu skaitā, kas tika pieskaitīti septiņiem gudrajiem (viņu skaitā to norāda arī Aleksandrijas Klements).

Darbi

Akusilavs uzrakstīja grāmatu "Ģenealoģijas" — pirmo vēsturisko prozas sacerējumu, kuru, tomēr, jau antīkos laikos daudzi uzskatīja par viltotu. Šis darbs nav saglabājies. Millera izdevumā ir savākts 31 Akusilava darba fragments, kurš sākotnēji bija sarakstīts ne mazāk kā 3 sējumos. Kā ģenealoģiju autors Akusilavs tiek minēts bizantiešu enciklopēdijā "Sudā". Saskaņā ar Sudu par viņa ģenealoģiju avotu kalpoja kādas bronzas plāksnes, kuras viņa tēvs bija atradis zemē (dārzā). Toršilovs izsakās, ka, iespējams, Suda runā tieši par šo leģendu nepatiesumu, nevis par vēlāko laiku viltojumiem, apšaubot Akusilava darbu patiesumu. Saskaņā ar Aleksandrijas Klementu, Akusilava vēsturiskais darbs bija prozā pārlikta Hēsioda dzeja, taču Jozefs Flāvijs norāda, ka Akusilavs veica daudzus labojumus Hēsioda radurakstos. Pseido-Apolladors 9 reizes atsaucās uz Akusilava versiju, norādot gan uz līdzībām ar Hēsiodu, gan arī uz atšķirībām.

No Akusilava teogonijas, saskaņā ar Dilsu un Krancu, ir saglabājušās tikai piecas liecības un trīs fragmenti, kuros pie tam ir atrodamas pretrunas. Tādā veidā par gudrā mācību ir zināms ļoti maz. Saskaņā ar Rodas Eidemu Damaskija izklāstā, par sākotni Akusilavs uzskatīja neizzināmo Haosu, no kura iznāca Erebs (vīrišķais sākums) un Nakts (sievišķais sākums). No Ereba un Nakts kopošanās dzima Aiters, Erots un Metiss, bet no tiem daudzi citi dievi.

Bet pēc Platona, Akusilavs piekrita Hēsiodam, ka Gēja un Erots piedzima pēc Haosa. Vēl kāds avots apgalvo, ka Akusilavs sauca Erotu par Nakts un Aitera dēlu.