Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (zviedru: Axel Oxenstierna; dzimis 1583. gada 16. jūnijā, miris 1654. gada 28. augustā) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts. No 1612. gada līdz savai nāvei bija Zviedrijas kanclers (rikskansler). Karaļa Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnes I uzticības persona. Viena no galvenajām personām Trīsdesmitgadu kara laikā un viena no ietekmīgakajām personām Zviedrijas vēsturē vispār, kas modernizēja Zviedrijas valsts pārvaldi. Ūksenšernas dzīves laikā Zviedrija sasniedza savas ietekmes apogeju.

Aksels Ūksenšerna Axel Oxenstierna Personīgā informācija Dzimis 1583. gada 16. jūnijā Fånö, Upsālas lēne, (Zviedrija) Miris 1654. gada 28. augustā (71 gads) Stokholma, Zviedrija Tautība zviedrs Nodarbošanās valsts darbinieks Dzīvesbiedre Anna Bāta Bērni Gustavs Ūksenšerna, Johans Ūksenšerna Paraksts

Poļu-zviedru kara laikā no 1622. līdz 1626. gadam Ūksenšerna uzturējās Zviedru Vidzemē, viņam piederēja vairākas pilmuižas, ieskaitot Valmieras pili (Valmieras ģerbonī attēlotā vērša piere ir daļa no Ūksenšernas dzimtas ģerboņa).

Dzīvesgājums

Dzimis 1583. gadā Upsālas lēnē. Studēja Rostokā, Vitenbergā un Jēnā. No 1603. gada kalpoja Zviedrijas galmā, no 1606. gada - diplomātiskā dienestā Mēklenburgā, Igaunijā un Dānijā. 1611. gadā mira Zviedrijas karalis Kārlis IX. Par karali kļuva 17 gadus vecais Gustavs II Ādolfs, kurš par valsts kancleru iecēla Ūksenšernu. Poļu-zviedru un zviedru-krievu karu laikā, kamēr Gustavs Ādolfs no 1614. līdz 1616. gadam karoja Somijā un Livonijā, Ūksenšerna Zviedrijā pildīja vicekaraļa pienākumus. 1622. gadā Aksels Ūksenšerna kopā ar karali ieradās Zviedru Vidzemē, kur bija Rīgas ģenerālgubernators un Livonijas bīskapijas pārvaldnieks ar četrām pilīm (Valmiera, Burtnieki, Trikāta, Mujāni). Vēlāk ieguva arī Vecate un Ropažu pilis. 1626. gadā Ūksenšerna tika iecelts par Zviedrijas okupētās Prūsijā gubernatoru.

1630. gadā Zviedrija iesaistījās Trīsdesmitgadu karā. Kaut arī Ūksenšerna nepiedalījās kaujasdarbībā, tomēr ar administratīvo darbību stiprināja zviedru karaspēka apgādi. 1632. gadā Licenes kaujā krita karalis Gustavs II Ādolfs. Ūksenšerna, izvēloties par rezidences pilsētu Maincu, kļuva par visa Zviedrijas karaspēka Vācijā pavēlnieku, militārās operācijas tomēr uzticot ģenerāļiem.

Par karalieni kļuva Gustava Ādolfa meita Kristīne I. Tā kā viņa bija tikai nepilnus sešus gadus veca, valsti vadīja reģentu padome Ūksenšernas vadībā. 1636. gadā Ūksenšerna atgriezās Zviedrijā, un darbojās kā faktiskais valsts vadītājs. Kad karaliene Kristīne kļuva vecāka, viņa centās mazināt Ūksenšernas ietekmi. Kaut arī karalienes un Ūksenšernas attiecības nebija labas, pats Ūksenšerna, uzskatīdams, ka topošais karalis Kārlis X Gustavs būs sliktāks, iesākumā pretojās Kristīnes atcelšanai no troņa. Miris dažus mēnešus pēc jaunā valdnieka Kārļa X Gustava valdīšanas sākuma.

Ūksenšernas kodekss

Savas uzturēšanās laikā Zviedru Vidzemē Aksels Ūksenšerna savā īpašumā ieguva Livonijas kara laikā (no 1550. gada līdz 1575. gadam) tapušo Indriķa hronikas norakstu, kas bija interpolāciju pārpilns. 1653. gadā A. Ūksenšerna to aizdeva Rīgas rātskungam J. Vitem jaunu norakstu izveidei, kas tagad glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā un Tartu Universitātes bibliotēkā. 1661. gadā kodeksu aizveda uz Vāciju, kur tas nonāca Hannoveres bibliotēkā. 1740. gadā Hannoveres pilsētas bibliotekārs Johans Daniels Grūbers (1688-1748) šo norakstu izdeva ar virsrakstu Origines Livoniae sacrae et civilis seu Chronicon Livonicum vetus. To vācu valodā pārtulkoja Johans Gotfrīds Arnts (1713-1764).

Ārējās saites

• Oksenšernas korespodence Zviedrijas valsts arhīvā (angliski)
• Oksenšernas dzimtas mājaslapa Arhivēts 2008. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē. (zviedriski), (angliski)