Zogu I
Zogu I jeb Cogu I[1] (albāņu: Zogu I; dzimis kā Ahmets Muhtars bejs Cogolli (albāņu: Ahmet Muhtar Bej Zogolli) 1895. gada 8. oktobrī, miris 1961. gada 9. aprīlī) bija Albānijas līderis. Valsts premjerministrs (no 1922. līdz 1924. gadam), prezidents (no 1925. līdz 1928. gadam) un karalis (no 1928. līdz 1939. gadam).
| Cogu I Zogu I | |
|---|---|
 | |
| Albānijas premjerministrs | |
|
Amatā 1922. gada 26. decembris — 1924. gada 25. februāris | |
| Priekštecis | Džafers Ipi |
| Pēctecis | Šefkets Verladži |
| Albānijas premjerministrs un prezidents | |
|
Amatā 1925. gada 1. februāris — 1928. gada 1. septembris | |
| Priekštecis | Iljazs Vrioni |
| Pēctecis | Kočo Kota |
| Albānijas karalis | |
|
Amatā 1928. gada 1. septembris — 1939. gada 7. aprīlis | |
| Priekštecis | - |
| Pēctecis | Viktors Emanuels III |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1895. gada 8. oktobrī Burgajeta pie Bureļi, Osmaņu impērija (Mati rets,  Albānija) |
| Miršanas dati |
1961. gada 9. aprīlī (65 gadu vecumā) Sirēna, Odesēna,  Francija |
| Apglabāts |
Karaliskais mauzolejs, Tirāna, Albānija |
| Dinastija | Cogu dinastija |
| Tēvs | Džemals Cogolli |
| Māte | Sadije Toptani |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Geraldīne Apoņi |
| Bērni | Kroņprincis Leka |
| Reliģija | nereliģiozs |
| Paraksts |
.svg) |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Dzimis ietekmīga zemes īpašnieka, Osmaņu impērijas apgabala pārvaldnieka Džemala beja Cogolli ģimenē. Mācījās Stambulā. 1912. gadā Cogu bija viens no Albānijas Neatkarības deklarācijas parakstītājiem. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Austroungārijas armijā. 1922. gadā albāniskoja uzvārdu par Zogu. No 1922. līdz 1924. gadam bija valsts premjerministrs. 1924. gadā Albānijā notika t.s. Jūnija revolūcija, un Zogu emigrēja uz Serbu, Horvātu un Slovēņu karalisti. Tajā pašā gadā atgriezās Albānijā, un ar Serbu, Horvātu un Slovēņu karalistes armijas un krievu baltgvardu palīdzību atguva varu.
1925. gada 21. janvārī Nacionālā asambleja ievēlēja Cogu par pirmo Albānijas prezidentu uz septiņu gadu periodu. Cogu prezidentūras laikā valstī tika realizētas reformas, tomēr tā funkcionēja kā policejiska valsts. Pamazām Albānijā palielinājās Itālijas ietekme. 1928. gada 1. septembrī Albānija tika pārveidota par monarhiju, un Cogu kļuva par karali. 1929. gadā Albānijā tika atcelts šariats un pieņemts jauns civillikums. Valstī pamazām palielinājās Itālijas ietekme, un 1939. gada 7. aprīlī Itālija okupēja Albāniju, nesastopot nopietnu pretestību. Cogu I devās trimdā, 1939. gada jūlijā viņa ģimene uzturējās Latvijā,[1] tad devās tālāk uz Zviedriju un Franciju.
Miris 1961. gadā Francijā, 2012. gadā pārapbedīts Albānijā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1939. gada 13. jūlijā. Albānijas karaļa sensacionālā vizīte Rīgā Viesturs Sprūde la.lv, 2019. gada 14. jūlijā
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zogu I.
 | Šis ar Albāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |