Lauksaimniecība

Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu. Mūsdienās daudzi lauksaimnieki ir pārorientējušies arī uz biodegvielas iegūšanu no rapšiem, kas arī ir lauksaimniecības nozare. Zinātni, kas pēta ar lauksaimniecību saistītos jautājumus, sauc par agronomiju.

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme

Lauksaimniecība ir viena no senākajām saimniecības nozarēm, kuras attīstība spēcīgi ietekmējusi cilvēces vēsturi. Aprēķināts, ka ap 40% pasaules iedzīvotāju ir nodarbināti lauksaimniecībā, tomēr kopš Rūpnieciskās revolūcijas sākuma tās nozīme arvien mazinās, un tā veido tikai 5,7% no pasaules kopprodukta (tas ir no visu pasaules valstu kopējā iekšzemes kopprodukta).^[1]

Lauksaimniecības profesijas var apgūt specializētās skolās, piemēram, arodskolās, koledžās un pat universitātēs. Latvijā šāda universitāte ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) Jelgavā.

Vēsture

Seno ēģiptiešu zīmējums, kurā attēlots zemnieks, kas ar zemi

Lauksaimniecība sākusi attīstīties neolītā aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu, kad cilvēks pieradināja pirmos dzīvniekus un sāka kultivēt augus. Arī pirms tam cilvēks izmantoja floras un faunas sniegtās dabas veltes, tomēr tās tika gūtas, lasot meža veltes vai medījot dzīvniekus, nevis apzināti kultivējot konkrētas augu vai dzīvnieku sugas. Lauksaimniecība ir viena no senākajām saimniecības nozarēm, kuras attīstība spēcīgi ietekmējusi cilvēces vēsturi. Tiek uzskatīts, ka pirmie, kas sāka nodarboties ar lauksaimniecību, bija Auglīgā pusmēneša, Senās Ēģiptes un Indostānas iedzīvotāji.

Ļoti strauji lauksaimniecība attīstījās pēc Neolīta revolūcijas, kad cilvēki iemācījās apūdeņot laukus, ieviesa augseku un uz laukiem uzlika mēslojumu.

Lauksaimniecības nozares

Lauksaimniecībā izšķir trīs galvenās nozares: zemkopību, lopkopību un putnkopību.^[2] Mēdz izdalīt vēl sīkākas lauksaimniecības nozares, piemēram, cūkkopība, aitkopība, augkopība, selekcija, agroķīmija, mežzinātne, lauksaimniecības meliorācija.

Lauksaimniecības produkti

2009. gadā pasaulē visvairāk no lauksaimniecības produktiem tika iegūtas cukurniedres.^[3] Otrajā vietā bija kukurūza, trešajā vietā — kvieši, ceturtajā vietā — rīsi.^[3] No dzīvnieku pasaules visvairāk iegūst govs pienu.^[3]

Atsauces

↑ «CIA - The World Factbook» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-01-05. Skatīts: 2011-08-12. Arhivēts 2010-01-05 Wayback Machine vietnē.
↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Norden AB. 2001. 382. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 «FAOSTAT» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-26. Skatīts: 2011-11-06.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: lauksaimniecība.
«Lauksaimniecības un lauku attīstības likums» (latviski). likumi.lv.

Šis ar lauksaimniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[CIA-1] «CIA - The World Factbook» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-01-05. Skatīts: 2011-08-12. Arhivēts 2010-01-05 Wayback Machine vietnē.

[ZTV-2] Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Norden AB. 2001. 382. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.

[FAOSTAT-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 «FAOSTAT» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-26. Skatīts: 2011-11-06.

[1]

[2]

[3]