Unkjar-Iskelesi līgums
Unkjar-Iskelesi līgums (turku: Hünkâr İskelesi Antlaşması), parakstīts 1833. gada 25. jūnijā (8. jūlijā), bija militārās sadarbības līgums starp Krievijas un Osmaņu impērijām. Līgums parakstīts Konstantinopoles pievārtē, un daļēji pārvērta Osmaņu impēriju par Krievijas protektorātu.
Sultāns Mahmuds II līgumu parakstīja pēc tam, kad ar Krievijas militāro atbalstu bija izvairījies no pilnīgas sakāves karā ar Ēģiptes hedīvu Muhamedu Alī. 1833. gada februārī Ēģiptes armija atradās ap 320 km attālumā no Konstantinopoles. Kad Lielbritānija, Austrijas impērija un Francijas Jūlija monarhija atteicās militāri palīdzēt, Mahmuds II lūdza palīdzību Krievijai. Nikolajs I uzreiz novērtēja iespēju nodibināt kontroli pār seno ienaidnieci, un nosūtīja Krievijas karafloti un karaspēku uz Bosforu. Ēģiptieši bija spiesti slēgt mieru. Pēc kara beigām, Nikolajs I sultānam pieprasīja noslēgt sadarbības līgumu.[1]
Ar šo līgumu abas valstis noslēdza militāru savienību uz astoņiem gadiem. Krievija apsolīja kara gadījumā osmaņiem palīdzēt ar savu armiju un karafloti. No savas puses sultāns apņēmās pēc Krievijas pieprasījuma slēgt Dardaneļus visu valstu karakuģiem, izņemot krievu kuģus. Lai arī neapmierinātas, Lielbritānija un Francija militāri neapstrīdēja Dardaneļu slēgšanu.
1839. gada jūnijā osmaņi sāka jaunu karu ar Ēģipti, kurā atkal cieta sakāvi. Osmaņu vājums un alianse ar Krieviju pārliecināja Lielbritāniju, ka šo impēriju turpmāk ir jāaizstāv pret Krieviju, un jānodrošina tās pastāvēšana.[2] Arī Austrijai, kas tradicionāli Balkānus uzskatīja par savu interešu zonu, nepatika Krievijas pieaugošā ietekme. Lielbritānija, Francija un Austrija šoreiz aktīvi iejaucās konfliktā, lai nepieļautu atkārtotu Krievijas desantu Mazāzijā, un Osmaņu impērijas sabrukumu.
Tā kā sultāns 1839. gadā neizmantoja militārās savienības doto iespēju lūgt Krievijas militāro palīdzību, Unkjar-Iskelesi līgumu uzskatīja par spēku zaudējušu. 1841. gada 13. jūlijā Lielbritānija, Francija, Austrija, Prūsija, Krievija un Osmaņu impērija noslēdza Londonas konvenciju, ar kuru apstiprināja aizliegumu karakuģiem ieiet Bosforā un Dardaneļos, taču atverot šaurumus tirdzniecības kuģiem.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Hunkar-Iskelesi, Treaty of (1833)
- ↑ «Николай I». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 6. janvārī. Skatīts: 2019. gada 21. janvārī.
- ↑ «History of the Russian Empire: From Its Foundation, by Ruric the Pirate, to the Accession of the Emperor Alexander II». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 29. septembrī. Skatīts: 2019. gada 21. janvārī.