Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (turku: Çanakkale Boğazı, grieķu: Δαρδανέλλια, Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (grieķu: Ελλήσποντος, Hellēspontos, latīņu: Hellespontus), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.[1]

Dardaneļi
Dardaneļi (Turcija)
Dardaneļi
Dardaneļi
Atrodas Karogs: Turcija Turcija
Ietilpst Vidusjūra
Savieno Egejas jūra
Marmora jūra
Atdala Eiropa
Āzija
Koordinātas 40°13′N 26°27′E / 40.217°N 26.450°E / 40.217; 26.450Koordinātas: 40°13′N 26°27′E / 40.217°N 26.450°E / 40.217; 26.450
Garums 65 km
Platums 1,2—6 km
Vidējais dziļums 55 m
Lielākais dziļums 103 m
Apdz. vietas krastos Čanakale, Gelibolu
Dardaneļi Vikikrātuvē

Šaurums savieno Egejas jūru ar Marmora jūru un ir viens no posmiem jūras ceļā starp Vidusjūru un Melno jūru. Šaurums ir 65 kilometrus garš un no 1,3 līdz 6 kilometriem plats. Vidējais dziļums ir 50 metri.

Dardaneļi šaurums

Senāk Dardaneļus sauca par Hellespontu un tam ir bijusi liela nozīme Eiropas vēsturē, īpaši laikā, kad dominējošā vara reģionā bija Senā Grieķija. Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju šauruma nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka Atamanta meitas Helles vārda. Netālu no šauruma atradās Troja. Izsenis galvenā pilsēta pie Dardaneļiem bija Abidosa, kad 1352. gadā šauruma Āzijas krasts nonāca turku varā, pilsētu pārsauca par Čanakali.

Pēc 1841. gada līguma tikai turku kara kuģi drīkstēja peldēt pa Dardaneļiem. Pirmā pasaules kara laikā par stratēģiski svarīgo šaurumu norisinājās smagas cīņas starp Turciju un Antanti.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 160. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu