Otrmutnieki

Otrmutnieki (Deuterostomia) ir bilaterālo dzīvnieku apakšnodalījums. Pie otrmutniekiem tiek pieskaitīts arī hordaiņu tips, ieskaitot augstāk attīstītos organismus - mugurkaulniekus. Otrmutniekiem embrionālajā attīstības stadijā primārās mutes (blastoporas) vietā izveidojas anālā atvere, bet mute neatkarīgi izveidojas ķermeņa priekšējā daļā. Otrmutniekiem ir sekundārais ķermeņa dobums — celoms.

Otrmutnieki
Deuterostomia (Grobben, 1908)
Jūras gurķis (Cucumaria miniata) filtrē planktonu.
Jūras gurķis (Cucumaria miniata) filtrē planktonu.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
ApakšvalstsEimetazoji (Eumetazoa)
NodalījumsBilaterāļi (Bilateria)
ApakšnodalījumsOtrmutnieki (Deuterostomia)
Iedalījums
Otrmutnieki Vikikrātuvē

PamatīpašībasLabot

  • Radiāla drostalošanās,
  • Ānuss veidojas blastoporas vietā, mute nav saistīta ar blastoporu (no šejienes nosaukums — otrmutnieki),
  • Sastopams epitēlijs ar skropstiņām,
  • Sastpams mezodermāls un entodermāls iekšējais skelets,
  • Ķermeņa sekundārais dobums dalās trijos nodalījumos, reizēm metamērs,
  • Nervu sistēma ektodermālu cauruļveida vai stiegrveida nervu veidā, virsrīkles gangliju nav.

FiloģenēzeLabot

Otrmutnieku izcelšanās nav skaidra. Iespējams tie izveidojās no radiāli simetriskajiem dzīvniekiem (zarndobumaiņiem), neatkarīgi no pirmmutniekiem. Pēc citām hipotēzēm otrmutnieku senči bija viena no primitīvajām pirmmutnieku (zemāko tārpu) grupām.

SistemātikaLabot

Otrmutnieku apakšnodalījums ir pārstāvēts ar 4 mūsdienu dzīvnieku tipiem. Šajā grupā ir virs 83000 sugu. Reizēm saržokļaiņus pieskaita pie pirmmutniekiem. Savukārt pie otrmutniekiem reizēm tiek pieskaitītas ksenoturbellīdas (agrāk ietilpa plakantārpu tipā). Atsevišķi zinātnieki otrmutnieku apakšnodalījumu dala divās lielākās grupās (Coelomopora un Chordonia).

AtsaucesLabot

  1. Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.