Adamīns jeb Adamīts (franču mineraloga Žilbēra Žozefa Adama vārdā, kurš ieguva pirmos šī minerāla paraugus) ir samērā rets minerāls — cinka arsenāta hidroksīds. Adamīnu atrod cinka rūdu atradnēs, tas ir šo rūdu dēdēšanas vai oksidēšanās produkts. Minerāls aprakstīts 1866. gadā.

Adamīns
Adamitemexique1.jpg
Dzeltenzaļš adamīns limonītā
Klasifikācija
Klase Arsenāts, no ūdens brīvi fosfāti ar svešiem anjoniem, adamīta grupa
Štrunca ID 7/B.06-30
Ķīmiskā formula Zn2[OH|AsO4]
Singonija Rombiskā
Īpašības
Krāsa Gaiši dzeltena, medus dzeltena, brūni dzeltena, laima krāsā, bāli zaļa, reti — bezkrāsas, sārts, violets
Svītras krāsa Balta
Habituss Prizmatiski kristāli, nereti oktaedri, adatveida kristāli
Skaldnība Izteikta, laba vienā plaknē un slikta — citā
Lūzums Nelīdzens, gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas 3,5
Spīdums Stikla līdz dimanta
Caurspīdīgums Caurspīdīgs, puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients nα = 1,708—1,722 nβ = 1,742—1,744 nγ = 1,763—1,773
Blīvums 4,435 g/cm3

Parasti dzeltens, taču vara piejaukumi var iekrāsot zaļganā krāsā. Olivinīta — vara arsenāta — kristāliskā struktūra ir analoga adamīna struktūrai un abi minerāli veido maisījumu — kuproadamīnu, kas netiek atzīts par atsevišķu minerālu. Adamīnam var būt arī tādi piejaukumi, kā mangāns, kobalts un niķelis.

Ultravioletajā gaismā adamīns fluorescē koši zaļā-dzeltenzaļā krāsā.

Koši dzeltenie līdz laima zaļie adamīna kristāli un drūzas apvienojumā ar šī minerāla efektīvo fluorescenci padara to par skaistu kolekciju minerālu.

PaveidiLabot

  • Alumīnija adamīns — satur alumīniju
  • Kobaltadamīns — satur kobaltu
  • Kuproadamīns — satur varu
  • Mangānadamīns — satur mangānu
  • Niķeļadamīns — satur niķeli.

AtradnesLabot

Ārējās saitesLabot