Mandžūrijas baltegle
Mandžūrijas baltegle, pazīstama arī kā baltmizas baltegle, (latīņu: Abies nephrolepis) ir priežu dzimtas koku suga.
Mandžūrijas baltegle Abies nephrolepis | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
Dzimta | Priežu dzimta (Pinaceae) |
Ģints | Baltegles (Abies) |
Suga | Mandžūrijas baltegle (Abies nephrolepis) |
Mandžūrijas baltegle Vikikrātuvē |
Savvaļā ir sastopama Krievijas Tālajos Austrumos, dažas atradnes ir arī Ķīnas ziemeļaustrumu daļā un Korejas pussalā, kalnu masīvos. Krievijā areāls sniedzas līdz Ohotskas jūrai ziemeļos un uz rietumiem līdz Zejas upei. Tīraudzes augs parasti neveido, visbiežāk aug otrajā stāvā skujkoku mežos.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuMandžūrijas baltegle ir mūžzaļš, dabiskajā izplatības areālā 20—25 m augsts skuju koks ar konisku vainagu. Miza gluda, bālgani pelēka, vecākiem kokiem kļūst tumšāka un sekli saplaisā, mizā daudz sveķu pūslīšu. Pumpuri sveķaini, sarkanbrūni, divi sānu pumpuri mazāki, gala pumpurs lielāks, olveida. Skujas zariņa virspusē piespiestas, vērstas dzinuma gala virzienā, virspusē tumši zaļas, mīkstas, spīdīgas, apakšpusē ar 2 pelēkbaltām atvārsnīšu joslām, gals ar jomu vai īsi nosmailots, 1,5—3 cm garas. Zied jūnijā. Čiekuri cilindriski, 4,5—7,5 cm gari, jauni tumši purpura vai violetmelni, nobriestot brūni. Segzvīņas čiekura ārpusē nav redzamas. Čiekuri nobriest septembrī, vēlāk sairst.[1]
Izmantošana
labot šo sadaļuSavā areālā tiek uzskatīta par vienu no mazvērtīgākām skujkoku sugām. Latvijā diezgan reti stādīta apstādījumos.[1]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mandžūrijas baltegle.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Baltmizas baltegle». database.smartgardens.eu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-11. Skatīts: 2022-06-11.