Šis raksts ir par upi Krievijā, Amūras apgabalā. Par pilsētu Krievijā, Amūras apgabalā skatīt rakstu Zeja (pilsēta).
Šis raksts ir par upi Krievijā, Amūras apgabalā. Par pilsētu Krievijā, Tatarstānā skatīt rakstu Zainska.

Zeja (krievu: Зея) ir upe Amūras apgabalā, Krievijā. Tās kopējais garums ir 1242 km, baseins — 233 000 km2. Pēc dziļuma, platuma un caurplūduma pārspēj Amūru abu upju satekā, tomēr vēsturiski Zeja ir Amūras kreisā krasta pieteka.

Zeja
Sala Zejas upē
Sala Zejas upē
Zeja (upe) (Krievija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Zeja (upe) (Krievijas Tālie Austrumi)
Zeja (upe)
ieteka
ieteka
Zeja (upe) (Amūras apgabals)
Zeja (upe)
ieteka
ieteka
Zeja Krievijas Tālo austrumu kartē
Izteka Stanovojs
55°44′10″N 130°34′20″E / 55.73611°N 130.57222°E / 55.73611; 130.57222
Ieteka Amūra
50°14′31″N 127°35′52″E / 50.24194°N 127.59778°E / 50.24194; 127.59778Koordinātas: 50°14′31″N 127°35′52″E / 50.24194°N 127.59778°E / 50.24194; 127.59778
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 1242 km
Iztekas augstums 1900 m
Ietekas augstums 125 m
Vidējā caurtece 2700 m³/s 
Baseina platība 233 000 km² 
Zeja Vikikrātuvē

Tecējumu Zeja sāk Stanovoja kalnu grēdas dienvidu nogāzē. Kā kalnu upe savā augštecē tā ir ar šauru un dziļu ieleju, tālāk līdzenumā krastos ieleja ar plašu palieni. Šķērsojot Tukuringras un Soktahana grēdas, raksturīga klinšaina aiza, ko sauc par Zejas vārtiem, šeit darbojas Zejas HES, veidojot Zejas ūdenskrātuvi. Lejtecē upi iekļauj plaša ieleja, kurai raksturīgas pārpurvotas terases un palienes.

Upes krastos izvietojušās vairākas pilsētas — Zeja, Svobodnija un Blagoveščenska. Zejai ir vairākas pietekas, no kurām lielākās labajā krastā — Brjahta, Giļuja, Urkana, savukārt kreisajā — Depa, Selemdža, Toma. Ziemas mēnešos upi klāj ledus. Zeja ir kuģojama 650 km garumā līdz Zejas pilsētai, kur atrodas piestātne.

20. gadsimta sākumā, kad ar Krievijas impērijas valdības atbalstu notika intensīva Sibīrijas un Tālo Austrumu kolonizācija, Zejas un tās pieteku krastos izveidojās vairākas latviešu kolonijas — viensētu grupas —, kas vēlāk tika pārveidotas ciemos — Amūras Baltija (Urkanas krastos), Aizupe, Vidussala, Čalbači, Ujutnoje[1][2][3].

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Erna Lakstīgala. «Так было», 1997. Arhivēts no oriģināla, laiks: 17.03.2016. Skatīts: 30.10.2018.
  2. Vilberts Krasnais. Latviešu kolonijas. Rīga : Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienība, 1938.
  3. «Aizupe, Amūras Baltija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 24.10.2018. Skatīts: 30.10.2018.

Ārējās saites labot šo sadaļu