ASV dienvidi

ASV dienvidi
ASV dienvidi;
	Reģions
	; ASV dienvidu karte, izņemot dažus štatus, kas bija daļa no AVK, bet netiek uzskatīti par dienvidu štatiem
Subreģioni	Dienvidatlantija; Rietumu dienvidu centrālie štati; Austrumu dienvidu centrālie štati; ASV Dienvidaustrumi; Dziļie dienvidi; Dienvidu augstiene; Vidusatlantiskie štati;
Valsts	ASV
Štati	Alabama, Ārkanzasa, Delavēra, Florida, Džordžija, Kentuki, Luiziāna, Mērilenda, Misisipi, Ziemeļkarolīna, Oklahoma, Dienvidkarolīna, Tenesī, Teksasa, Virdžīnija, Rietumvirdžīnija; kā noteicis Tautas skaitīšanas birojs. Reģionālās definīcijas var nedaudz atšķirties atkarībā no avota.
Federālais apgabals	Kolumbijas distrikts
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	126 266 107
Demonīms	Southerner, Southron (vēsturiski)
Valodas	Kreoliskās valodas Amerikāņu angļu valoda Amerikas pamatiedzīvotāju valodas 'Luiziānas franču valoda; Spāņu
	ASV dienvidi Vikikrātuvē

ASV dienvidi (angļu: The American South, The South), neoficiālie nosaukumi: Dixie, Dixieland, ir liels ASV ekonomiski ģeogrāfiskais un kultūrvēsturiskais reģions, kas atrodas valsts dienvidaustrumos un ietver Teksasu, Džordžiju, Virdžīniju, Rietumvirdžīniju, Ziemeļkarolīnu, Dienvidkarolīnu, Tenesī, Kentuki, Ārkanzasu, Luiziānu, Misisipi, Alabamu, Mērilendu, Delavēru, Floridu un Oklahomu.

Pasaules historiogrāfijā reģions kļuva pazīstams ar to, ka tajā izplatījās ekstrēmas melnādaino vergu ekspluatācijas formas, ko īstenoja balto eiropiešu izcelsmes plantatori. Plantatori organizēja konfederātu separātistu kustību, kas noveda pie Pilsoņu kara 1861.–1865. gadā un pēc Rekonstrukcijas perioda — pie ekstrēmām diskriminācijas un iedzīvotāju segregācijas formām. Savdabīgā kultūra ASV dienvidos izveidojās britu kolonizācijas laikā un nedaudz attīstījās pēc neatkarības iegūšanas.

Dienvidu dzīvesveids 20. gadsimta otrajā pusē piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, ko izraisīja melnādaino iedzīvotāju cīņa par savām tiesībām. Mainījās arī demogrāfiskā situācija, jo masveida balto migrācija uz Dienvidiem padarīja afroamerikāņus par minoritāti. Neraugoties uz to, viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, un augstāko līmeni tas sasniedza Misisipi (38 % 2007. gadā). Šajā lielajā reģionā pašlaik ir vairāki apakšreģioni, kas demogrāfijas, kultūras un ekonomiskās un sociālās attīstības ziņā ir diezgan atšķirīgi.

Klimats

ASV dienvidi no ziemeļiem atšķiras galvenokārt ar klimatu — gandrīz visur vidējā janvāra temperatūra ir virs nulles grādiem pēc Celsija, nav pastāvīga sniega sega. Klimats ir subtropisks, tikai Floridas dienvidos un Teksasas galējos dienvidos ir tropisks klimats ar vidējo janvāra temperatūru virs +15 grādiem. Dienvidu līdzenumu teritorijas atrodas tais pašos platuma grādos kā Ēģipte. Vasarā un agrā rudenī no Meksikas līča ieplūst karsts un mitrs gaiss, atnesot tropiskas vētras, kas nodara milzīgus postījumus. Mitruma līmenis sasniedz 100 %, un karstākajā mēnesī, augustā, temperatūra sasniedz +36–38 °C (100 °F). Ziemas dienvidos ir vējainas, lietainas un diezgan vēsas.

Skatīt vēl

ASV dienvidaustrumi

Atsauces

↑ «Change in Resident Population of the 50 States, the District of Columbia, and Puerto Rico: 1910 to 2020». Census.gov. United States Census Bureau. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 27. aprīlis.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ASV dienvidi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[Census2020-1] «Change in Resident Population of the 50 States, the District of Columbia, and Puerto Rico: 1910 to 2020». Census.gov. United States Census Bureau. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 27. aprīlis.

[1]