Aļaskas grēda (angļu: Alaska Range) ir kalnu grēda Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī.[1] Stiepjas ap 650 km garumā uz ziemeļiem izliekta pusloka formā no Vaitriveras Kanādas Jukonas teritorijā austrumos līdz Klārka ezeram Aļaskas dienvidrietumos. Grēdai pieder Ziemeļamerikas augstākā virsotne Denali (6168 m). Kalnu grēda veido augstu barjeru mitrajām gaisa masām no Aļaskas līča ziemeļu virzienā. Bagātīgie nokrišņi sniega veidā veicina intensīvu kalnu ledāju veidošanos grēdas nogāzēs.

Aļaskas grēda
Aļaskas grēda
Kontinents Ziemeļamerika
Valstis Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Ģeogrāfiskais apgabals Kordiljeri
Garums 650 km
Augstākais kalns Makinlija kalns
Augstums 6168 m
Koordinātas 63°4′10″N 151°0′26″W / 63.06944°N 151.00722°W / 63.06944; -151.00722Koordinātas: 63°4′10″N 151°0′26″W / 63.06944°N 151.00722°W / 63.06944; -151.00722
Aļaskas grēda Vikikrātuvē

Grēda ir daļa no Klusā okeāna ugunsloka un apvidū vērojamas biežas zemestrīces. Veidota centrālajā daļā no granītiem, nogāzēs — nogulumieži. Mitrākajā dienvidu nogāzē līdz 800 m augstumam egļu meži, augstāk — sniegs, ledāji. Sausākajā ziemeļu nogāzē līdz 1000—1500 m augstumam meži, augstāk — kalnu tundra.

Tagadējo nosaukumu pirmoreiz grēdai piešķīris amerikāņu dabaszinātnieks Viljams Dols (William Healey Dall) 1869. gadā. Grēdu šķērso Džordžpārkas lielceļš no Ankoridžas uz Fērbenksu un Ričardsona lielceļš no Valdesas uz Fērbenksu ar tam paralēlo Aļaskas cauruļvadu. Aļaskas grēdā izveidotas vairākas aizsargājamās dabas teritorijas, lielākās no tām ir Denali nacionālais parks un Klārka ezera nacionālais parks.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 34. lpp.