433 Eross
433 Eross ir S tipa Zemei tuvais Amora grupas asteroīds. Tas ir otrs lielākais Zemei tuvais asteroīds pēc 1036 Ganimēda un pirmais atklātais šāda tipa asteroīds.
 | |||||||||
| Atklāšana un nosaukšana | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Atklājējs/i | Kārlis Gustavs Vits | ||||||||
| Atklāšanas datums | 1898. gada 13. augusts | ||||||||
| Apzīmējumi | |||||||||
| Mazās planētas apzīmējums | 433 | ||||||||
| Citi nosaukumi [1] | 1898 DQ; 1956 PC | ||||||||
| Orbitālie parametri | |||||||||
| Epoha 2013. gada 4. novembrī (JD 2456600.5) [1] | |||||||||
| Afēlijs | 1,7826 AU[1] | ||||||||
| Perihēlijs | 1,1333 AU[1] | ||||||||
| Lielā pusass (rādiuss) | 1,4579 AU[1] | ||||||||
| Ekscentricitāte | 0,2226 [1] | ||||||||
| Apriņķojuma periods | 642,98 d [1] | ||||||||
| Slīpums | 10,8289° [1] | ||||||||
| Pericentra arguments | 178,7695°[1] | ||||||||
| Fiziskie raksturlielumi | |||||||||
| Dimensijas | 34,4 x 11,2 x 11,2 km[1] | ||||||||
| Masa | 6,69 x 1015[2] | ||||||||
| Vidējais blīvums | 2,67 g/cm3[1] | ||||||||
| Sideriskais periods | 5,27 h[1] | ||||||||
| Ģeometriskais albedo | 0,25[1] | ||||||||
| |||||||||
| Asteroīdu spektru tipi | S[1] | ||||||||
| Absolūtais spožums | 11,16 H[1] | ||||||||
Erosa orbīta šķērso Marsa orbītu. Aprēķini rāda, ka šāda veida orbīta Erosam nav stabila, tā pakāpeniski mainīsies perturbāciju ietekmē (process var ilgt vairākus simtus miljonus gadu). Pēc sliktākā scenārija Eross var sākt šķērsot Zemes orbītu jau pēc 2 miljoniem gadu. Pastāv ap 50 % ticamība, ka tas varētu notikt pēc 108-109 gadiem.[3]
Erosu divreiz apmeklēja kosmiskā zonde NEAR Shoemaker, pirmoreiz to vienkārši pārlidojot 1998. gadā, bet 2000. gadā tā iegāja orbītā ap asteroīdu. 2001. gada 12. februārī zonde nosēdās uz Erosa virsmas.
Atklāšana un nosaukums labot šo sadaļu
1898. gada 13. augustā vācu astronoms Kārlis Gustavs Vits (Carl Gustav Witt) un franču astronoms Ogists Šarlua (Auguste Honoré Charlois) abi nofotografēja debess apgabalu ar asteroīdu.[4] K. Vits fotoplatē ieraudzīja jaunu asteroīdu un nopublicēja savu atklājumu, bet O. Šarlua šādu iespēju nezināmu iemeslu pēc palaida garām.
Asteroīds nosaukts grieķu mitoloģijas tēla – Erota vārdā. Erots (sengrieķu valodā: Ἔρως) bija Afrodītes dēls, mīlestības dievs.
433 Eross ieņem nozīmīgu vietu astronomijas vēsturē. 1900.-1901. gados, laikā, kad asteroīds atradās opozīcijā, astronomi visā pasaulē mērīja tā paralaksi, tādējādi cenšoties noteikt attālumu no Zemes līdz Saulei. Rezultāti tika apkopoti un nopublicēti 1910. gadā. Līdzīgi pasākumi tika veikti arī opozīcijas laikā 1930.-1931. gados. Iegūtie dati tika uzskatīti par vispāratzītiem līdz pat 1968. gadam, kad tika izgudrotas precīzākas metodes.
Fizikālie parametri labot šo sadaļu
Erosam ir izteikti izstiepta, zemesrieksta čaulai līdzīga forma, tāpēc arī gravitācija uz tā virsmas ir ļoti nevienmērīga, mainās atkarībā no atrašanās vietas. Perihēlija laikā virsmas temperatūra apgaismotajā pusē var sasniegt līdz 100 °C, bet neapgaismotajā pusē tā var nokristies līdz apmēram -150 °C.
Asteroīda virsmu klāj regolīts, to izraibinājuši dažāda lieluma triecienkrāteri un klāj akmeņi, turklāt ir neparasti maz nelielu krāteru. NEAR Shoemaker zinātnieki atklāja, ka vairums lielo akmeņu, kuri izsvaidīti pa asteroīda virsmu, cēlušies no viena krātera pēc milzu trieciena pirms apmēram miljards gadiem. Krāteri neoficiāli nodēvēja par Šūmeikera krāteri, godinot amerikāņu zinātnieku Jūdžinu Šūmeikeru (ar šādu vārdu tas minēts daudzās publikācijās), tomēr Starptautiskā Astronomijas savienība 2003. gadā to nodēvēja par Šarlua apgabalu[5] (Charlois Regio). Krāteri radījušais trieciens visticamāk ir iemesls tam, ka apmēram 40 % asteroīda virsmas neklāj par 500 m mazāki krāteri. Sākotnēji domāja, ka mazie krāteri varētu būt aizbērti ar trieciena izsisto materiālu, tomēr tagad ir izpētīts, ka iemesls ir seismiskie viļņi, kuri pēc trieciena izplatījās pa asteroīdu, sagraujot un nolīdzinot sīkākos krāterus.[6]
Novērojumi no Zemes labot šo sadaļu
Tā kā Eross ir Amora grupas asteroīds, tas periodiski pietuvojas Zemei relatīvi nelielā attālumā. Tā 2012. gada 31. janvārī Eross palidoja Zemei garām tikai 0,179 AU attālumā (26,7 miljoni km).[1] Tobrīd tā redzamais spožums sasniedza +8,5m. Vidēji ik pēc 81 gada asteroīds pietuvojas Zemei vēl tuvāk, tad tas redzams kā +7,0m zvaigžņlieluma objekts, t.i., spožāks par Neptūnu vai jebkuru galvenās asteroīdu joslas asteroīdu, izņemot Vestu, Pallādu un Irīdu . Pēdējā tuvā pietuvošanās bija 1975. gadā, nākamā būs 2056. gadā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 433 Eross
- ↑ Recent Asteroid Mass Determinations
- ↑ The orbital evolution of the asteroid Eros and implications for collision with the Earth
- ↑ Discovery Circumstances of the First Near-Earth Asteroid (433) Eros
- ↑ I.Vilks Astronomijas vārdnīca, LU Akadēmiskais apgāds, 2014, ISBN 978-9984-45-857-1
- ↑ Seismic resurfacing by a single impact on the asteroid 433 Eros
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 433 Eross |
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |