3. Latgales kājnieku divīzija

Latgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņotos spēkus veidojošajām divīzijām, ko veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks. Latgales divīzija piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Bermontiādes laikā Latgales divīzija veica izšķirošo uzbrukumu pāri Daugavas grīvai. Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā Latgales divīzijas štābs atradās Gulbenē ar pulkvedi Berķi priekšgalā, viņa padotībā pārgāja arī Latgales partizānu pulks. Pēc kara Latgales divīzija bija dislocēta Alūksnē, Cēsīs, Rēzeknē un Valmierā.

Latgales divīzijas augstākie virsnieki (pirms 1925). Pirmās rindas vidū divīzijas komandiera palīgs pulkvedis Andrejs Krustiņš.

Latgales divīzijas augstākie virsnieki (ap 1934). Pirmās rindas vidū divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš.

Divīzijas komandieri

• pulkvedis Krišjānis Berķis (15.07.1919.—30.11.1930.)
• ģenerālis Rūdolfs Bangerskis (11.1929.—08.1930.)
• ģenerālis Krišjānis Berķis (08.1930.—04.1934.)
• ģenerālis Andrejs Krustiņš (04.1934.—06.1940.)

Divīzijas pulki un to komandieri

• 7. Siguldas kājnieku pulks (pulkvedis V. Spandegs)
• 8. Daugavpils kājnieku pulks (pulkvedis A. Kasparsons)
• 9. Rēzeknes kājnieku pulks (pulkvedis R. Ceplītis)
• Latgales artilērijas pulks (pulkvedis J. Žīds)

1940. gadā divīzijas komandieris bija ģenerālis A. Krustiņš, divīzijas komandiera palīgs — ģenerālis R. Klinsons, štāba priekšnieks — pulkvedis K. Lejiņš.