3. Jelgavas kājnieku pulks

3. Jelgavas kājnieku pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 1. Kurzemes kājnieku divīzijas vienība (1919—1940).

Izveide

Cēsu kauju priekšvakarā 20. jūnijā tika saformēta jauna kaujas grupa divu bataljonu sastāvā, kura sākumā tika nosaukta par pulkvežleitnanta Dankera nodaļu. Pēc dažām dienām nodaļu pārdēvēja par 3. Jelgavas kājnieku pulku. Pulka sākotnējā sastāvā bija 22 virsnieki un 1580 instruktori un kareivji. Naktī uz 1. jūliju angļu karakuģi 3. Jelgavas kājnieku pulku izsēdināja Liepājā, kur viņi pārņēma pilsētas kontroli.

1919. gada 16. augustā tika saformēts jauns Latvijas armijas pulks, kurā tika iekļauti 3. atsevišķais (Studentu) bataljons, Bauskas atsevišķais bataljons un Augškurzemes partizānu pulks.

To nosauca par 3. Jelgavas kājnieku pulku, bet sākotnējam Jelgavas kājnieku pulkam pievienoja Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonu un 25. augustā pārdēvēja par 7. Siguldas kājnieku pulku.

Piedalīšanās cīņās

1919. gada 3. oktobrī pulks piedalījās Līvānu atbrīvošanā, vēlāk cīņās pret Bermontu Sēlijā, Daugavpils kaujās un Rēzeknes atbrīvošanas operācijā. Brīvības cīņās krita 74 pulka karavīri (5 virsnieki, 9 instruktori un 60 kareivji).^[1] No 1920. gada septembra atradās Jelgavā garnizona dienestā.

Devīze

“Mēs iesim tur, kur tēvu zeme sauks.”

Komandieri

pulkvežleitnants O. Dankers (1919. 20. VI — 12. VII)
kapteinis J. O. Kalniņš (1919. 12. VII — 7. VIII) no 25. augusta 7. Siguldas kājnieku pulka komandieris
kapteinis J. Dombrovskis (1919. 7. VIII —1934. XII)
pulkvedis A. Apsītis-Apse (1934. 1. XII — 1940. VI)

Apbalvojumi

Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 56 pulka karavīriem.

Atsauces

↑ Uniformoloģija Latvijā

Literatūra

Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006.
Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920, Enciklopēdija. Rīga, 1999.
Krīpens A. Latviešu Atsevišķās brigādes gaitas...// Militārais apskats. 1933, Nr. 8.(16.)

[1] Uniformoloģija Latvijā

[1]