2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas
Nobalsojuši	46,97%
	Visvairāk balsu ieguvusī partija pa novadiem.; Zaļo un Zemnieku savienība; Latvijas Zemnieku savienība; Latvijas Zaļā partija; Latvijas Reģionu apvienība; Nacionālā apvienība; Jaunā Vienotība; Latvija pirmajā vietā; Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija; Latvijas attīstībai; Kustība Par!; Jaunā konservatīvā partija; Kopā Latvijai; Reģionālas nozīmes partijas un nelielās partijas;

2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas notika 7. jūnijā.^[1] Domes vēlēja 42 pašvaldībās — 7 valstspilsētās un 35 novados. Vēlēšanas organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Vēlēšanās ievēlēja 731 deputātu.

Kandidātu raksturojums

Dzimums, izglītība, pilsonība

Vēlēšanās bija pieteikti 5929 kandidāti — 3636 (61,3%) vīrieši un 2293 (38,7%) sievietes 340 sarakstos. Augstākā izglītība bija 4149 (69,9%) kandidātiem, vidējā izglītība — 1628 (27,5%) kandidātiem, bet pamatizglītība — 152 (2,6%) kandidātiem. 5927 (99,8%) bija Latvijas Republikas pilsonība, sešiem kandidātiem — Vācijas pilsonība, trīs kandidātiem — Lielbritānijas pilsonība, pa diviem kandidātiem — ASV, Igaunijas vai Kanādas pilsonība. Vēlēšanās kandidēja arī pa vienam Austrālija, Īrijas, un Somijas pilsonim.^[2]

Vecums

33 jeb 0,6% kandidātiem bija 18 gadu, bet 23 jeb 0,4% kandidātiem — vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums bija 47,4 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 1551 (26,1%), 51—60 gadu grupa 1403 (23,7%) un 31—40 gadu grupa 1384 (23,3%).^[2] Jaunākais kandidāts bija 2007. gadā dzimušais, 18 gadus vecais Rīgas Valsts tehnikuma students Jevgenijs Voshodovs, kurš kandidēja Olaines novadā, bet vecākais kandidāts bija 1936. gadā dzimušais, 89 gadus vecais pensionārs Ilgaitis Prūsis, kurš kandidēja Jūrmalā.^[3]

Tautība

4792 (80,9%) kandidāti bija reģistrēti kā latvieši, 301 (5,1%) krievs, 56 (0,9%) poļi, 38 (0,6%) ukraiņi, 22 (0,4%) baltkrievi, 22 (0,4%) lietuvieši, 5 (0,1%) vācieši, 3 (0,1%) lībieši (līvi), kā arī 2 azerbaidžāņi, 2 ebreji, 2 gruzīni, 1 baškīrs, 1 igaunis, 1 laks, 1 moldāvs, 1 soms un 1 tatārs. 677 (11,5%) kandidāti savu tautību nenorādīja.^[2]

Vēlēšanu norise

Balsošanas sistēma

Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet Saeimai ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.

Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās bija Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta attiecīgajā administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem attiecīgajā administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti bija jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte).

Jaunie vēlēšanu biļeteni

Sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām tika nomainīts vēlēšanu biļetenu izskats un balsošanas kārtība. Līdzšinējo biļetenu vietā, kur par attiecīgo kandidātu varēji ievilkt "+" vai to izsvītrot, bija biļeteni, kur pie attiecīgā kandidāta bija divas ailītes — "par" un "pret". Ja kādu kandidātu vēlētājs īpaši atbalsta, bija jāizdara atzīme "par" ailītē (tas var būt krustiņš, ķeksītis, aizkrāsojums), bet, ja kādu neatbalsta, — jāatzīmē "pret" ailīte. Vēlēšanu aploksnē varēja ielikt arī negrozītu biļetenu.^[4]

Balsu skaitīšana

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, uzsākot balsu skaitīšanu, radās problēmas biļetenu skenēšanas sistēmā un balsis nācās skaitīt ar rokām.^[5] 9. jūnijā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no pienākumu pildīšanas atstādināja par vēlēšanu sistēmu atbildīgo Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoru Jorenu Liopu.^[6] 11. jūnijā, uzņemoties atbildību par problēmām ar vēlēšanu norisi atbalstošajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem, no amata atkāpās arī pati ministre I. Bērziņa.^[7] Tajā pašā dienā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte paziņoja, ka nākamajā dienā atkāpsies no amata.

Ievēlējamo deputātu skaits^[8]

Skaits	Valstspilsēta/novads	Komentāri
60	Rīga
23	Ogres novads	Novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju
19	Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Ķekavas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ropažu novads, Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads	Novados ar vairāk nekā 30 001, bet mazāk nekā 60 000 iedzīvotāju
15	Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Ādažu novads, Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Smiltenes novads, Valkas novads, Ventspils novads	Novados ar mazāk nekā 30 000 iedzīvotāju un valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, izņemot Rīgu
13	Rēzekne, Ventspils	Valstspilsētās ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju

Rezultāti

Vēlētāju aktivitāte
Latvijas vēlēšanu apgabali	Reģistrēto vēlētāju skaits (balsstiesīgie)	Nobalsojušie	% no balsstiesīgajiem	Derīgās zīmes	% no nobalsojušajiem
Kurzemes vēlēšanu apgabals	177 150	74 917	42,29%	74 163	99,07%
Latgales vēlēšanu apgabals	188 123	77 657	41,28%	76 875	99,08%
Vidzemes vēlēšanu apgabals	400 462	192 101	47,97%	190 312	99,18%
Zemgales vēlēšanu apgabals	202 318	88 237	43,61%	87 431	99,14%
Rīgas vēlēšanu apgabals	409 130	213 955	52,30%	212 103	99,32%
Kopā	1 377 183	646 867	46,97%	640 884	99,20%

Novados neietilpstošās valstspilsētas

Pašvaldība	Uzvarētāji			2. vieta			3. vieta			Ats.
Pašvaldība	Partija	Balsis	%	Partija	Balsis	%	Partija	Balsis	%	Ats.
Daugavpils	Sarauj, Latgale!	15 879	68,25% ▲	Latvijas attīstībai	1601	6,88%	Latvija pirmajā vietā, Latgales partija	1119	4,81%	^[9]
Jelgava	ZZS	3440	18,97% ▼	Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši	3357	18,51%	Jaunā Vienotība	1946	10,73%	^[9]
Jūrmala	Latvijas Zaļā partija	6771	35,31% ▲	Nacionālā apvienība	4296	22,40%	ZZS	2351	12,26%	^[9]
Liepāja	Liepājas partija	9144	45,74% ▲	Latvijas Reģionu apvienība	4050	20,25%	Nacionālā apvienība	1854	9,27%	^[9]
Rēzekne	Latvija pirmajā vietā, Kopā Latvijai	5139	50,54% ▲	Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība, Latvijas attīstībai	1789	17,59%	Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Jaunā konservatīvā partija	1211	11,91%	^[9]
Rīga	Latvija pirmajā vietā	38 793	18,16% ▲	Progresīvie	35 497	16,62%	Nacionālā apvienība	30 328	14,20%	^[9]
Ventspils	Latvijai un Ventspilij	4355	47,14% ▼	Nacionālā apvienība	1558	16,86%	Apvienotais saraksts	1467	15,88%	^[9]

Novadi

Pašvaldība	Uzvarētāji			2. vieta			3. vieta			Ats.
Pašvaldība	Partija	Balsis	%	Partija	Balsis	%	Partija	Balsis	%	Ats.
Aizkraukles novads	Latvijas attīstībai, Vidzemes partija	3260	37,36% ▲	Nacionālā apvienība	2497	28,62%	Jaunā Vienotība	1231	14,11%	^[9]
Alūksnes novads	ZZS	1299	23,96% ▲	Nacionālā apvienība	1221	22,52%	Jaunā Vienotība	1092	20,14%	^[9]
Augšdaugavas novads	Daugavpils novada partija	1893	29,75% ▼	Sarauj, Latgale!	1645	25,86%	Latgales partija	1457	22,90%	^[9]
Ādažu novads	Latvijas Reģionu apvienība	3124	35,39% ▼	ZZS	1385	15,69%	Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija	1309	14,83%	^[9]
Balvu novads	Latgales partija	1909	27,41% ▼	Latvijas Zaļā partija	1490	21,39%	ZZS	1042	14,96%	^[9]
Bauskas novads	Nacionālā apvienība	4297	33,69% ▼	Jaunā Vienotība	2042	16,01%	Latvijas attīstībai	1821	14,27%	^[9]
Cēsu novads	Jaunā Vienotība	6826	43,27% ▼	ZZS, Latvijas attīstībai, Vidzemes partija, Latvijas Zaļā partija	5025	31,86%	Nacionālā apvienība	1472	9,33%	^[9]
Dienvidkurzemes novads	ZZS	2985	24,84% ▼	Nacionālā apvienība	2977	24,78%	Jaunā Vienotība	2461	20,48%	^[9]
Dobeles novads	Latvijas Zemnieku savienība	3113	34,10% ▼	Latvijas Zaļā partija	2362	25,87%	Nacionālā apvienība	2166	23,73%	^[9]
Gulbenes novads	Latvijas attīstībai	2180	35,79% ▲	ZZS	1193	19,58%	Latvijas Reģionu apvienība	926	15,20%	^[9]
Jelgavas novads	ZZS	3030	29,05% ▲	Nacionālā apvienība	1335	12,80%	Latvijas Reģionu apvienība	1225	11,74%	^[9]
Jēkabpils novads	Latvijas Zaļā partija	4008	29,15% ▲	Latvijas Reģionu apvienība, Jaunā konservatīvā partija, Jaunā Vienotība	2165	15,74%	Latvija pirmajā vietā	1898	13,80%	^[9]
Krāslavas novads	ZZS	2371	41,41% ▼	Sarauj, Latgale!	1157	20,21%	Jaunā konservatīvā partija, Progresīvie	681	11,89%	^[9]
Kuldīgas novads	Kuldīgas novadam	4597	52,80% ▲	Nacionālā apvienība	1144	13,14%	ZZS	1287	14,78%	^[9]
Ķekavas novads	Jaunā Vienotība	3112	26,51% ▲	Latvijas attīstībai, Izaugsme	2125	18,10%	Latvijas Reģionu apvienība	1301	11,10%	^[9]
Limbažu novads	Latvijas Reģionu apvienība	4459	43,29% ▼	Vidzemes partija	2594	25,18%	ZZS	1109	10,76%	^[9]
Līvānu novads	Jaunā konservatīvā partija	1320	34,69% ▲	Latvijas attīstībai, Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība	1009	26,51%	Latvijas Zaļā partija	727	19,10%	^[9]
Ludzas novads	ZZS	2610	39,31% ▼	Latgales partija	1574	23,70%	Latvija pirmajā vietā	983	14,80%	^[9]
Madonas novads	ZZS, Latvijas Reģionu apvienība	5321	47,62% ▲	Latvijas attīstībai, Izaugsme	3459	30,96%	Nacionālā apvienība	1460	13,06%	^[9]
Mārupes novads	Latvijas attīstībai	3828	29,41% ▲	Latvijas Reģionu apvienība	2717	20,88%	Latvijas Zaļā partija	1817	13,96%	^[9]
Ogres novads	Nacionālā apvienība/LZS/LZP	10 477	46,09% ▼	Latvijas Reģionu apvienība	3629	15,96%	Kustība Par!, Jaunā konservatīvā partija	2438	10,72%	^[9]
Olaines novads	LSDSP	2277	40,54% ▼	Latvijas attīstībai	1666	29,66%	Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši	905	16,11%	^[9]
Preiļu novads	Latgales partija, Jaunā Vienotība, Latvijas attīstībai	3190	48,97% ▲	Latvijas Reģionu apvienība, Progresīvie	1303	20,00%	ZZS	685	10,51%	^[9]
Rēzeknes novads	Jaunā Vienotība, Kustība Par!, Latgales partija, Jaunā konservatīvā partija	1412	17,32% ▼	Kopā Latvijai	1236	15,16%	ZZS	986	12,09%	^[9]
Ropažu novads	Latvijas attīstībai, Nacionālā apvienība	3966	34,19% ▲	Apvienotais saraksts	1996	17,57%	Jaunā Vienotība, Progresīvie	1768	15,56%	^[9]
Salaspils novads	Jaunā Vienotība	2411	34,45% ▼	Nacionālā apvienība, ZZS	1700	24,29%	Latvijas Zaļā partija	939	13,42%	^[9]
Saldus novads	Latvijas Zaļā partija	3605	37,69% ▼	Saldus novadam	3302	34,52%	Nacionālā apvienība	902	9,43%	^[9]
Saulkrastu novads	Latvijas Reģionu apvienība	1532	41,07% ▲	Nacionālā apvienība	1092	29,27%	Platforma 21	331	8,87%	^[9]
Siguldas novads	Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība, Vidzemes partija, Jaunā konservatīvā partija	4052	33,07% ▼	Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija	3123	25,49%	Siguldas novada partija	2661	21,72%	^[9]
Smiltenes novads	Nacionālā apvienība	1770	27,00% ▼	Jaunā Vienotība	1522	23,22%	Latvijas Zaļā partija	1250	19,07%	^[9]
Talsu novads	Talsu novada attīstībai, Latvijas attīstībai	3424	28,63% ▲	Jaunā Vienotība	1635	13,67%	Nacionālā apvienība	1631	13,64%	^[9]
Tukuma novads	Latvijas Reģionu apvienība	7004	45,83% ▲	Tukuma pilsētai un novadam	2872	18,79%	Nacionālā apvienība	1852	12,12%	^[9]
Valkas novads	Vidzemes partija	1807	60,17% ▲	Latvijas attīstībai, Latvijas Zemnieku savienība	692	23,04%	Progresīvie	219	7,29%	^[9]
Valmieras novads	Valmierai un Vidzemei	11 664	64,30% ▲	Nacionālā apvienība	2856	15,74%	ZZS	1626	8,96%	^[9]
Ventspils novads	Latvijas Reģionu apvienība	1333	39,75% ▲	ZZS	1004	29,60%	Nacionālā apvienība	930	27,42%	^[9]

Atsauces

↑ «CVK izsludina pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-03.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025
↑ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts
↑ «Jauni biļeteni, darba laiks un balsošanas kārtība ārvalstīs – Saeima groza pašvaldību vēlēšanu likumu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-09.
↑ «Biļetenu skenēšanas sistēmas problēmu dēļ tie jāskaita ar rokām; CVK liek balsis saskaitīt līdz svētdienas plkst. 13». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-09.
↑ «Ministre Bērziņa atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoru Liopu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-09.
↑ «Vēlēšanu nedienu dēļ no amata atkāpjas VARAM ministre Bērziņa». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-11.
↑ «Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaits». www.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-14.
↑ ^9,00 ^9,01 ^9,02 ^9,03 ^9,04 ^9,05 ^9,06 ^9,07 ^9,08 ^9,09 ^9,10 ^9,11 ^9,12 ^9,13 ^9,14 ^9,15 ^9,16 ^9,17 ^9,18 ^9,19 ^9,20 ^9,21 ^9,22 ^9,23 ^9,24 ^9,25 ^9,26 ^9,27 ^9,28 ^9,29 ^9,30 ^9,31 ^9,32 ^9,33 ^9,34 ^9,35 ^9,36 ^9,37 ^9,38 ^9,39 ^9,40 ^9,41 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanu 2025 rezultāti

Ārējās saites

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «CVK izsludina pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-03.

[centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025

[3] Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts

[4] «Jauni biļeteni, darba laiks un balsošanas kārtība ārvalstīs – Saeima groza pašvaldību vēlēšanu likumu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-09.

[5] «Biļetenu skenēšanas sistēmas problēmu dēļ tie jāskaita ar rokām; CVK liek balsis saskaitīt līdz svētdienas plkst. 13». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-09.

[6] «Ministre Bērziņa atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoru Liopu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-09.

[7] «Vēlēšanu nedienu dēļ no amata atkāpjas VARAM ministre Bērziņa». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-11.

[8] «Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaits». www.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-14.

[CVK_rezultāti-9] 9,00 ^9,01 ^9,02 ^9,03 ^9,04 ^9,05 ^9,06 ^9,07 ^9,08 ^9,09 ^9,10 ^9,11 ^9,12 ^9,13 ^9,14 ^9,15 ^9,16 ^9,17 ^9,18 ^9,19 ^9,20 ^9,21 ^9,22 ^9,23 ^9,24 ^9,25 ^9,26 ^9,27 ^9,28 ^9,29 ^9,30 ^9,31 ^9,32 ^9,33 ^9,34 ^9,35 ^9,36 ^9,37 ^9,38 ^9,39 ^9,40 ^9,41 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanu 2025 rezultāti

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]