2019. gada Tour de France
2019. gada Tour de France bija 106. Tour de France velobrauciens, kas norisinājās no 2019. gada 29. jūnija līdz 21. jūlijam. Sacensību starts (Grand Départ) bija Briselē, lai godinātu pirmo Edija Merksa Tour de France uzvaru pirms 50 gadiem.[1] Tā bija otrā reize, kad tūre sākās Briselē un piektā reize, kad Grand Depart bija Beļģijā. Organizatori Amaury Sport Organisation (ASO) starta vietu paziņoja īpašā konferencē 2018. gada janvārī.[2] Atklāšanas posms meta loku caur Šarleruā un atgriezās Briselē, savienojot Flandrijas un Valonijas reģionu.
| |||
_(cropped_small).jpg) | |||
| Sacensību informācija | |||
| Sacensības | 106. Tour de France | ||
| Kategorija | 2019. gada UCI Pasaules tūre 2.UWT | ||
| Posmi | 21 | ||
| Datumi | 2019. gada 6. – 28. jūlijs | ||
| Distance | 3 365,8 km | ||
| Valstis |  Francija.svg){kind=small} Beļģija | ||
| Starts | Brisele | ||
| Finišs | Parīze | ||
| Komandas | 22 | ||
| Braucēji startā | 176 | ||
| Braucēji finišā | 155 | ||
| Vidējais ātrums | 40,576 km/h | ||
| Rezultāti | |||
| Uzvarētājs |  Egans Bernals (Ineos) | ||
| Otrais | .svg){kind=small} Geraints Tomass (Ineos) | ||
| Trešais |  Stevens Kreisveiks (Team Jumbo-Visma) | ||
| Punkti |  Peters Sagans (Bora-Hansgrohe) | ||
| Kalnu karalis | Romēns Bardē (AG2R La Mondiale) | ||
| Jaunais braucējs | Egans Bernals (Ineos) | ||
| Cīnītājs | Žiljēns Alafilips (Deceuninck-Quick Step) | ||
| Komanda |  Movistar Team | ||
 | |||
| ◀2018 | 2020▶ | ||
 | Dokumentācija  | ||
_pictogram.svg){kind=small}
19. jūlijā tiks atzīmēta dzeltenā krekliņa 100. gadadiena. Sacensību laikā kopvērtējuma līderim katru dienu tika piešķirts atšķirīga dizaina līdera krekliņš.[3]
Par velobrauciena uzvarētāju kļuva Kolumbijas sportists Egans Bernals (Team Ineos), kļūstot par pirmo latīņamerikāni, kas uzvarējis šajās sacensībās. Otrajā vietā finišēja viņa komandas biedrs un pērnā gada uzvarētājs Geraints Tomass, bet trešais bija Stevens Kreisveiks (Jumbo-Visma).
Komandas labot šo sadaļu
Tā kā Tour de France bija UCI Pasaules tūres sacensības, visas 18 UCI WorldTeam komandas tika ielūgtas un dalība tām bija obligāta. 2018. gada 10. janvārī tūres organizatori, Amaury Sport Organisation (ASO), paziņoja divas no otrā līmeņa UCI profesionālām kontinentālām komandām, kas saņēmušas uzaicinājumu piedalīties sacensībās. Tās bija Francijas komanda Cofidis un Beļģijas komanda Wanty–Gobert, abas jau iepriekš startējušas tūrē.[4] 22. martā tika nosauktas atlikušās divas komandas — Arkéa–Samsic un Team TotalEnergies [5]
WorldTeam komandas (18)
|
| |
Pirmssacensību favorīti labot šo sadaļu
.jpg)
Iepriekšējā gada tūres uzvarētājs Geraints Tomass (Team Ineos) atgriezās aizstāvēt titulu. Sezonu iesācis ar svaru visrs optimālā,[6] Tomass sezonas gaitā uzlaboja rezultātus, ieņemot trešo vietu Tour de Romandie. Viņš startēja arī Tour de Suisse, bet izstājās pēc kritiena 4. posmā, kas radīja šaubu ēnu par sniegumu tūrē.[7]
Iepriekšējā gada otrās un trešās vietas ieguvēji Toms Dimulēns (Team Sunweb) un Kriss Frūms (Team Ineos) nepiedalījās. Frūms nestartēja Critérium du Dauphiné gūtās traumas dēļ.[8][9] Dimulēns turpināja ārstēt ceļgala savainojumu, kas viņam lika izstāties no Giro d'Italia.[10] Frūma prombūtnē vairāki komandu vadītāji prognozēja atvērtāku sacensību.[11]
Bez Tomasa par kopvērtējuma favorītiem tika uzskatīti Romēns Bardē (AG2R La Mondiale), Egans Bernals (Team Ineos), Jakobs Fūglsangs (Astana), Stevens Kreijsveiks (Jumbo–Visma), Mikels Landa (Movistar Team), Vinčenco Nibali (Bahrain–Merida), Tibo Pino (Groupama–FDJ), Nairo Kintana (Movistar Team) un Ādams Jeitss (Mitchelton–Scott).[7][12][13][14][15] Bardē divreiz bija finišējis uz tūres pjedestāla, bijis otrais 2016. un trešais 2017. gadā. Pirms tūres sacensībās viņš nebija izcēlies, bet viņa pieredze un stabilais sniegums iepriekšējās tūrēs (šī bija viņa septītā tūre) bija pietiekoši, lai uzskatītu viņu par nopietnu pretendentu.[7][12][13] Tomasa komandas biedrs Bernals uzvarēja gan Parīze—Nica, gan Tour de Suisse un, saskaņā ar komandas vadības pausto, tika uzskatīts par komandas līderi kopā ar Tomasu.[16] Fūglsangam bija panākumiem bagātas pavasara sacensības, ieskaitot uzvaru prestižajās viendienas sacensībās Ljēža—Bastoņa—Ljēža, kā arī daudzdienu sacensību kopvērtējumā Vuelta a Andalucía un Dauphiné, kas tiek uzskatīta par svarīgākajām sagatavošanās sacensībām tūrei. Fūglsangam bija pieejams arī spēcīgas komandas atbalsts. Tomēr tika izteiktas šaubas par Fūglsanga spējām uzrādīt vienmērīgu rezultātu triju nedēļu sacensībās.[7][12] Landas gatavību bija grūtāk novērtēt, jo viņš nebija startējis pēc Giro, kur finišēja tūlīt aiz pjedestāla. Viņa labākais sniegums tūrē bija 2017. gadā, kad Landa finišēja ceturtais, braucot kā Frūma gregari.[7][13] Tika uzskatīts, ka Pino ir lieliskā formā pēc piektās vietas Dauphiné un uzvaras Tour de l'Ain un Tour du Haut Var kopvērtējumā. Tomēr tika prognozēts, ka viņu varētu negatīvi ietekmēt spiediens kā mājinieku favorītam un prognozētais karstais laiks. Viņa iepriekšējie rezultāti tūrē bija atšķirīgi: pēc trešās vietas 2014. gadā viņš sekojošajos gados divreiz izstājās.[14] Jeitss atgriezās sacensībās pēc 29. vietas iepriekšējā gadā. Lai arī viņš pāris nedēļas iepriekš izstājās no Dauphiné slimības dēļ, labo sezonas sākuma rezultātu dēļ tika uzskatīts, ka viņš ir labā formā.[14]
Citi braucēji, no kuriem tika gaidītas augstas vietas kopvērtējumā vai tika minēti kā "tumšie zirdziņi" bija Emanuels Buhmans (Bora–Hansgrohe), Denjels Mārtins (UAE Team Emirates), Enriks Mass (Deceuninck–Quick-Step), Ričijs Ports (Trek–Segafredo), Rigoverto Urans un Tīdžejs van Garderens (abi EF Education First), Alehandro Valverde (Movistar Team) un Iļnurs Zakarins (Katusha–Alpecin).[7][12][13][14]
Distance un posmi labot šo sadaļu
Pilns sacensību maršruts tika paziņots 2018. gada 25. oktobrī.[17]
| Posms | Datums | Maršruts | type | Posma garums (km) | Uzvarētājs | Kopvērtējuma līderis |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 6. jūlijs | Brisele – Brisele |  | 194,5 | Mike Tēnisens | Mike Tēnisens |
| 2 | 7. jūlijs | Brisele – Brisele |  | 27,6 | Team Jumbo-Visma | Mike Tēnisens |
| 3 | 8. jūlijs | Benša – Epernē |  | 215 | Žiljēns Alafilips | Žiljēns Alafilips |
| 4 | 9. jūlijs | Reimsa – Nansī | | 213,5 |  Elia Vivjāni | Žiljēns Alafilips |
| 5 | 10. jūlijs | Sendjēdevoža – Kolmara | | 175,5 | Peters Sagans | Žiljēns Alafilips |
| 6 | 11. jūlijs | Miluza – Planche des Belles Filles |  | 160,5 | Dilans Tēnss | Džūlio Čikone |
| 7 | 12. jūlijs | Belfora – Šalona pie Sonas | | 230 | Dilans Grūnevegens | Džūlio Čikone |
| 8 | 13. jūlijs | Makona – Sentetjēna | | 200 | Tomass De Gents | Žiljēns Alafilips |
| 9 | 14. jūlijs | Sentetjēna – Briuda | | 170,5 |  Derils Impijs | Žiljēns Alafilips |
| 10 | 15. jūlijs | Senflūra – Albī | | 217,5 | Vauts van Ārts | Žiljēns Alafilips |
| 11 | 17. jūlijs | Albī – Tulūza | | 167 |  Keilebs Jūans | Žiljēns Alafilips |
| 12 | 18. jūlijs | Tulūza – Bagnères-de-Bigorre | | 209,5 | Saimons Jeitss | Žiljēns Alafilips |
| 13 | 19. jūlijs | Po – Po |  | 27,2 | Žiljēns Alafilips | Žiljēns Alafilips |
| 14 | 20. jūlijs | Tarba – Turmalē pāreja | | 117,5 | Tibo Pino | Žiljēns Alafilips |
| 15 | 21. jūlijs | Limū – Fuā | | 185 | Saimons Jeitss | Žiljēns Alafilips |
| 16 | 23. jūlijs | Nīma – Nīma | | 177 | Keilebs Jūans | Žiljēns Alafilips |
| 17 | 24. jūlijs | Pont du Gard – Gapa | | 200 | Mateo Trentins | Žiljēns Alafilips |
| 18 | 25. jūlijs | Embrēna – Valuāra | | 208 | Nairo Kintana | Žiljēns Alafilips |
| 19 | 26. jūlijs | Senžandemorjēna – Col de l'Iseran | | 89 | stage neutralised | Egans Bernals |
| 20 | 27. jūlijs | Albērvila – Val Thorens | | 59,5 | Vinčenco Nibali | Egans Bernals |
| 21 | 28. jūlijs | Rambouillet – Parīze | | 128 | Keilebs Jūans | Egans Bernals |
Klasifikāciju līderi labot šo sadaļu
Rezultāti labot šo sadaļu
Kopvērtējums labot šo sadaļu
Papildu klasifikācijas labot šo sadaļu
Punktu klasifikācijas labot šo sadaļu
|
Kalnu karaļa klasifikācija labot šo sadaļu
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jauno braucēju klasifikācija labot šo sadaļu
|
Komandu klasifikācija labot šo sadaļu
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Piezīmes labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 19. posms tika pārtraukts krusas un dubļu nogruvuma dēļ, kas padarīja ceļu pie Valdizēras pirms plānotā noslēdzošā kāpuma uz Tiņu neizbraucamu. Laiku kopvērtējumam ņēma Col de l'Iseran virsotnē, bet posma uzvaru un dienas cīnītāja balvu nepiešķīra.[18]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Official: Tour de France 2019 to start in Brussels[novecojusi saite]
- ↑ «2019 Tour de France route - letour.fr». letour.fr. 2018. gada 16. janvāris.
- ↑ Josh Evans. «Tour de France celebrates 100 years of yellow jersey with new designs». Cycling News, 2019. gada 15. maijs. Skatīts: 2019. gada 13. jūnijs.
- ↑ «Cofidis and Wanty-Groupe Gobert awarded Tour de France wildcard places». www.cyclingnews.com. Skatīts: 2019-01-10.
- ↑ «Direct Energie and Arkea-Samsic handed final Tour de France wildcards». www.cyclingnews.com. Skatīts: 2019-03-25.
- ↑ Tom Cary. «Party time over as 'more confident than ever' Geraint Thomas sets sights on more Tour de France success». The Daily Telegraph. Telegraph Media Group, 2019. gada 4. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 25. jūnijs.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 Patrick Fletcher. «Form ranking: Tour de France 2019 favourites – Pre-race». Cyclingnews.com. Immediate Media Company, 2019. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 25. jūnijs.
- ↑ Alex Ballinger. «Chris Froome sustained ‘multiple serious injuries’ in Critérium du Dauphiné 2019 crash, Team Ineos confirm». Cycling Weekly (TI Media), 2019. gada 12. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 13. jūnijs.
- ↑ Philippa York. «Philippa York: Losing Chris Froome changes the Tour de France for every team». Cyclingnews.com (Immediate Media Company), 2019. gada 13. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 13. jūnijs.
- ↑ Richard Windsor. «Tom Dumoulin to miss the 2019 Tour de France». Cycling Weekly (TI Media). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 20. jūnijs.
- ↑ Gregor Brown. «Riders and directors predict wide-open battle for Tour de France overall». VeloNews. Pocket Outdoor Media, 2019. gada 4. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 5. jūlijs.
- ↑ 12,0 12,1 12,2 12,3 Nacho Labarga. «Without Froome or Dumoulin in the Tour de France, who is now the main favorite?». Marca (spāņu). Unidad Editorial, 2019. gada 21. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijs.
- ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 Youri Ijnsen. «Tour 2019: Preview – Favorites General Classification». WielerFlits (holandiešu), 2019. gada 4. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijs.
- ↑ 14,0 14,1 14,2 14,3 Felix Lowe. «Tour de France 2019: Yellow jersey guide – Egan Bernal leads open field». Eurosport. Discovery, Inc., 2019. gada 4. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijs.
- ↑ Michael Ostermann. «Tour de France: Breites Favoritenfeld» [Tour de France: Wide field of favourites]. Sportschau (vācu), 2019. gada 3. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 5. jūlijs.
- ↑ «Tour de France: Ineos name Thomas and Bernal as joint team leaders». The Guardian. Press Association. 2019. gada 28. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 2. jūlijs.
- ↑ «Tour de France 2019 route revealed». Cyclingnews.com (en-gb). Skatīts: 2018-10-25.
- ↑ «Tour de France: Bernal takes yellow on shortened stage 19». Cyclingnews.com. 2019. gada 26. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. augustā. Skatīts: 2019. gada 26. jūlijs.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2019. gada Tour de France.- Tour de France 2019