Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības
Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības ir profesionālas viendienas šosejas sacensības starptautiskajā kalendārā. Vairums no sacensībām, no kurām visas notiek Rietumeiropā, profesionālo sacensību kalendārā ir bijušas jau vairākas desmitgades, bet vecākās pirmoreiz notikušas jau 19. gadsimtā. Parasti tās notiek katru gadu aptuveni tajā pašā datumā. Piecas nozīmīgākās no šīm sacensībām tiek sauktas par klasiku "pieminekļiem".
2005.-2007. gada sezonās klasikas bija daļa no UCI ProTour sacensību sērijas, kuru organizēja Starptautiskā Riteņbraukšanas federācija. Šajā kopvērtējumā bija iekļautas arī vairākas daudzdienu sacensības kā Tour de France, Giro d'Italia, Vuelta a España, Parīze—Nica un Critérium du Dauphiné Libéré, kā arī vairākas citas viendienas sacensības. ProTour aizvietoja Šosejas riteņbraukšanas Pasaules kausa seriālu, kurš iekļāva tikai viendienas sacensības. 2008. gada sezonā vairums no klasikām un visas lielās tūres nebija ProTour sastāvā saistībā ar nesaskaņām starp UCI un ASO, kura organizē Tour de France un vairākas citas lielas sacensības. 2009. gadā ProTour tika nomainīts ar UCI Pasaules tūri un sastāvā iekļautas daudzas no šīm sacensībām.
Klasikas
labot šo sadaļuProfesionālās sacensības, kuras UCI apzīmē kā klasikas:
Pavasara klasikas
labot šo sadaļu- Milāna—Sanremo (Itālija) – gada pirmā īstā klasika, itāliski tā tiek saukta par La Primavera (pavasaris), sacensības parasti notiek svētdienā, kura ir vistuvāk pirmajai pavasara dienai. Pirmoreiz notika 1907. gadā.
- Gente—Vevelgema (Beļģija) – pirmā no "Pavasara klasikām", pirmoreiz notika 1934. gadā
- E3 Harelbeke (Beļģija) – pirmoreiz notika 1958. gadā.
- Flandrijas tūre (Beļģija) – Vlaanderens mooiste ("Flandrijas skaistākā") parasti notiek aprīļa sākumā. Pirmoreiz notika 1913. gadā.
- Parīze—Rubē (Francija) – La Reine ("Klasiku karaliene") vai l'Enfer du Nord ("Ziemeļu elle") tradicionāli notiek nedēļu pēc Flandrijas tūres, pirmoreiz notika 1896. gadā
- Amstel Gold Race (Nīderlande) – parasti notiek aprīļa vidū. Pirmoreiz notika 1966. gadā.
- La Flèche Wallonne (Beļģija) – pirmoreiz notika 1936. gadā, Valoņu bulta tradicionāli notiek nedēļas vidū starp Amstel Gold un Ljēža—Bastoņa—Ljēža sacensībām.
- Ljēža—Bastoņa—Ljēža (Beļģija) – notiek aprīļa beigās. La Doyenne, vecākā klasika, pirmoreiz notika 1892. gadā.
Kopā Milāna—Sanremo, Bruģētās klasikas un Ardēnu klasikas veido "Pavasara klasikas", visas notiek martā un aprīlī.
Vasaras klasikas
labot šo sadaļu- Trittico Lombardo (Itālija), kuras iekļauj:
Rudens klasikas
labot šo sadaļu- Sansevastjanas klasika (Spānija)
- Parīze—Tūra (Francija) - zināma kā "Sprinteru klasika".
- Trittico di Autunno (Itālija), ko veido:
- Milāna—Turīna – pirmoreiz notika 1876. gadā, sacensības nenotika no 2008. līdz 2011. gadam, bet 2012. gadā atgriezās UCI kalendārā.
- Giro del Piemonte
- Giro di Lombardia – zināma arī kā "Krītošo lapu klasika", notika oktobrī. Sākotnēji saukta par Milāna—Milāna 1905. gadā, bet 1907. gadā kļuva par Giro di Lombardia. 2012. gadā to pārsauca par Il Lombardia un pārcēla uz agrāku datumu septembra beigās.
Seazonas atklāšanas sacensības
labot šo sadaļu- Omloop Het Nieuwsblad (Beļģija) - atklāj Beļģijas sacensību sezonu
- GP d'Ouverture La Marseillaise (Francija) - atklāj Francijas sacensību sezonu
- Gran Premio della Costa Etruschi (Itālija) - atklāj Itālijas sacensību sezonu
- Trofeo Cala Millor-Cala Bona (Spānija) - atklāj Spānijas sacensību sezonu
Pieminekļi
labot šo sadaļuPieci riteņbraukšanas pieminekļi ir vecākie un prestižākie viendienas notikumi sacensību kalendārā.[1][2][3] Tie ir:
Tikai trīs braucēji savas karjeras laikā ir uzvarējuši visos piecos "pieminekļos": Rodžers De Vlāminks, Riks Van Lojs un Edijs Merkss, visi trīs ir beļģi un tikai Edijs Merkss ir katru no tiem uzvarējis vairāk kā vienu reizi. Viņiem gandrīz pievienojās īrs Šons Kelijs, uzvarot visos citos pieminekļos, bet Flandrijas tūrē trīsreiz finišējot otrais (1984, 1986 un 1987). Nīderlandietis Enī Keipers uzvarēja visos pieminekļos, izņemot Ljēža—Bastoņa—Ljēža, kurā viņš finišēja otrais 1980. gadā. Arī francūzis Luizons Bobē uzvarēja visos, izņemot Ljēža—Bastoņa—Ljēža. Beļģu braucējam Fredam De Breinem arī pietrūka vienas uzvaras, viņš bija otrais Giro di Lombardia 1955. gadā. Tāpat Žermēns Derike uzvarēja visos, izņemot Giro di Lombardia. No 21. gadsimta braucējiem vispusīgākais ir Filips Žilbērs, kam pietrūka tikai Milāna—Sanremo uzvaras.
Visvairāk "pieminekļu" uzvaru
labot šo sadaļuPašreizējais rekorda īpašnieks | |
Aktīvs braucējs |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Cycling Hall of Fame: Introduction, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12
- ↑ Cycling Monuments, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12
- ↑ "Cancellara dreams of all winning all five of cycling monuments", CyclingNews.com, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12