19. ieroču SS zenītartilērijas divizions

19. ieroču SS zenītartilērijas divizions (vācu: Waffen-Flak-Abteilung der SS 19) bija Latviešu leģiona pretgaisa aizsardzības vienība 19. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā. Kaujas gaitas beidza 1944. gada vasarā, kad ar 15. zenītartilērijas divizionu tika apvienots VI armiju korpusam pakļautajā 506. zenītartilērijas divizionā.

19. ieroču SS zenītartilērijas divizions

Valsts	Trešais reihs
Pastāvēšanas laiks	1943—1944
Pakļautība	19. ieroču SS grenadieru divīzija
Karaspēka veids	Sauszemes spēki, zenītartilērija
Militārās operācijas	Kaujas Veļikajas pozīcijās Kaujas Opočkas pozīcijās Kaujas Latvijas pierobežā
Komandieri
Komandieri	Pēteris Rudzītis SS-hauptšturmfīrers Keiks Harijs Gusevs

Izveidošana

19. zenītartilērijas diviziona formēšanu 1943. gada 14. oktobrī uzsāka kapteinis Pēteris Rudzītis, pirmos kadrus saņemot no zenītartilērijas kursiem Vācijā - 7 virsniekus, 18 instruktorus un 145 kareivjus. Novembra beigās divizions saņēma papildinājumus no apmācības vienībām Jelgavā, sasniedzot štatā noteikto personālsastāvu - 685 vīrus. Novembrī diviziona bruņojumā bija četri 88 mm FlaK 88 zenītlielgabali, deviņi 20 mm FlaK 38 zenītlielgabali, divi četrstobru 20 mm FlaK 38 zenītlielgabali un deviņi vienstobra 37 mm zenītlielgabali, taču trūka munīcijas apmācībām un motorizētu vilcēju to pārvietošanai.

Līdz 1944. gada marta sākumam apgādes problēmas daļēji bija atrisinātas, trūka vairs tikai atbilstošas FlaK 88 mērierīces, un tika saņemta pavēle daļai diviziona - 37 mm un 20 mm baterijām - 2. martā sagatavoties izbraukšanai uz fronti.

Kaujas darbība

Ar ierašanos frontē diviziona vienības jau 7. martā ieņēma pozīcijas Panther līnijā kājnieku atbalstam zemes mērķu apkarošanā. Pēc novietojuma un struktūras diviziona vienības novietojās šādi:

• 1. baterija
  • 1. vads - Luški—Šivogljadovo rajonā, kājnieku atbalsts;
  • 2. vads - Mamicio—Stečki rajonā, artilērijas aizsardzība;
  • 3. vads (četrstobru 20 mm zenītlielgabali) - Sachodi—Pestovo rajonā, rezerve un munīcijas krājumu aizsardzība;
• 2. baterija
  • 1. vads - Šteglin rajonā, kājnieku atbalsts (tostarp 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) vienību);
  • 2. vads - Svinorojevo telpā, salaidnes nodrošināšana ar 21. vācu Luftvaffes lauka divīziju;
  • 3. vads - Navdaši un Bobili, tilta nodrošināšana;
• 3. baterija - iesaistāma kaujas darbībā pēc artilērijas priekšnieka pavēlēm

20. martā diviziona vadību pārņēma vācu SS-hauptšturmfīrers Keiks, 19. zenītartilērijas divizions ciešā sasaistē ar kājnieku vienībām piedalījās kaujās līdz pat atiešanai uz Latvijas teritoriju. Pēdējais tā komandieris bija leitnants Harijs Gusevs.

1944. gada 28. jūnijā divizionu nodeva VI SS armiju korpusa rīcībā un augusta sākumā tas, atdalot 20 mm zenītlielgabalu bateriju, tika apvienots ar 15. zenītartilērijas divizionu, izveidojot 506. zenītartilērijas divizionu leitnanta Harija Guseva vadībā.