VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)

VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)
Valsts	Trešais reihs
Pastāvēšanas laiks	1943–1945
Pakļautība	18. armija; 16. armija
Karaspēka veids	Sauszemes spēki
Militārās operācijas	Kaujas Pleskavas-Ostrovas telpā; Kaujas Vidzemē; Kaujas Kurzemes cietoksnī
Komandieri
Komandieri	Kārlis Pfefers-Vildenbruhs; Frīdrihs Jekelns; Kārlis Fišers fon Treienfelds; Valters Krīgers

VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) (vācu: VI. SS-Freiwilligen-Armeekorps (lettisches)) bija Waffen-SS kaujas vienība 18. armijas un pēc tam 16. armijas sastāvā, kurā ietilpa 15. ieroču SS grenadieru divīzija, 19. ieroču SS grenadieru divīzija, kā arī citas vācu un Latviešu leģiona vienības. Kaujas gaitas beidza ar Lielvācijas kapitulāciju Kurzemes cietoksnī 1945. gada maijā.

Izveidošana

VI SS korpusu izveidoja 1943. gada 8. oktobrī Grafenvēras apmācību laukumā ar mērķi vadīt jaunizveidotās latviešu SS divīzijas, par pirmo komandieri ieceļot SS obergrupenfīreru Kārli Pfeferu-Vildenbruhu.

Korpusa vienības pēc izveidošanas bija:

106. SS sakaru bataljons
506. smagā SS novērotāju baterija
VI SS brīvprātīgo armijas korpusa sapieru rota
VI SS korpusa apmācības bataljons
106. SS automašīnu rota
106. SS lauka žandarmērijas rota

Korpusam pakļautās divīzijas:

15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)

Kaujas darbība

Pēc izveides korpusa vienības piedalījās kaujās Ostrovas-Pleskavas telpā, sākotnēji 18. armijas, no 1944. gada vidus 16. armijas pakļautībā, šajā posmā tam pakļāva arī vācu 93. divīziju un 19. divīziju. 1944. gada jūlijā korpusa vienības atkāpās uz Latvijas teritoriju, piedaloties Mores kaujās un citās aizsardzības kaujās Vidzemē, tādējādi sedzot 18. armijas atiešanu no Igaunijas. Turpinot atkāpšanos korpuss nonāca Kurzemes cietoksnī.

Korpusa vienības Kurzemes cietokšņa sākuma periodā bija:

106. SS sakaru bataljons
506. smagā SS novērotāju baterija
VI SS brīvprātīgo armijas korpusa sapieru rota
VI SS korpusa apmācības bataljons
106. SS automašīnu rota
106. SS lauka žandarmērijas rota
506. SS zenītartilērijas divizions
506. SS raķešu artilērijas divizions
106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)
270. Abrenes sapieru bataljons
271. Valmieras policijas bataljons
23. Gaujas policijas bataljons

Korpusam pakļautās divīzijas:

19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
93. kājnieku divīzija
227. kājnieku divīzija
12. tanku divīzija
4. tanku divīzija
12. Luftwaffes lauka divīzija

Korpusa vienības piedalījās visās sešās Kurzemes lielkaujās. Lielvācijas kapitulācijas brīdī 1945. gada maijā korpusa komandieris bija SS obergrupenfīrers Valters Krīgers. Korpusa pakļautībā bija šādas divīzijas:

19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
24. kājnieku divīzija
12. tanku divīzija

1945. gada 22. maijā sarkanarmieši pamanīja 300 karavīru ierindu, kas soļoja zem VI SS korpusa karoga. Vienība, kas devās uz Austrumprūsiju, tika panākta un pieņēma kauju. Visi tika iznīcināti un smagi savainoti, bet tās komandieris — Valters Krīgers, ar pēdējo patronu nošāvās^{[nepieciešama atsauce]}.

Literatūra

Hans Stöber: Die lettischen Divisionen im VI. SS-Armeekorps. Die Kriegsgeschichte der 15. und 19. Division der Waffen-SS. Munin-Verlag, Osnabrück 1981, ISBN 3-921242-44-4.

Franz Kurowski: Todeskessel Kurland: Kampf und Untergang der Heeresgruppe Nord 1944/1945. Dörfler Verlag GmbH, 2007, ISBN 978-3895554100.