Šajā lapā ir apkopoti 1710. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.

Pasaulē: 1707 1708 1709 - 1710 - 1711 1712 1713
Latvijā: 1707 1708 1709 - 1710 - 1711 1712 1713
Laikapstākļi: 1707 1708 1709 - 1710 - 1711 1712 1713
Sportā: 1707 1708 1709 - 1710 - 1711 1712 1713
Kino: 1707 1708 1709 - 1710 - 1711 1712 1713

Valdnieki labot šo sadaļu

Notikumi labot šo sadaļu

 
Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā.

Līdz 1710. gada 3. jūlijam turpinājās Rīgas aplenkums. Tās aizstāvji padevās tikai pēc tam, kad pilsētā sākās bads un mēra epidēmija, kā laikā gāja bojā ap 50% no Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas aplenkuma laikā stipri cieta Vecrīgas apbūve, arī Doma baznīcas jumts. Dreiliņmuižā krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs parakstīja Vidzemes bruņniecības kapitulāciju Krievijas caram, pretī saņemot 1561. gada Viļņas ūnijas līgumā paredzētās privilēģijas.

1710. gada 19. augustā mēra un bada novājinātajam zviedru garnizonam tika dotas tiesības ņemt līdzi šautenes un mūzikas pavadībā, ar attītiem karogiem iziet no cietokšņa un doties uz Pērnavu. Zviedrija zaudēja savu galveno ostu Baltijas jūras austrumu krastā un vienu no stiprākajiem cietokšņiem.

Pēc krievu karaspēka ierašanās Vidzemē un pēc tam arī Kurzemē sākās lielākā mēra epidēmija Latvijas vēsturē (Lielais mēris), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda lībiešu valoda Vidzemē.

1710. gada 11. novembrī (31. oktobrī pēc vecā stila) jaunceļamajā galvaspilsētā Pēterburgā notika varenas kāzas starp Kurzemes hercogu Frīdrihu Vilhelmu Ketleru un Krievijas cara brāļameitu Annu Ivanovnu, kam bija jāapliecina topošās Krievijas impērijas galma spožums.

Kultūra labot šo sadaļu

Zinātne labot šo sadaļu

Dzimuši labot šo sadaļu

Miruši labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu