1585. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1585. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Piltenes (1585—1611) un Grobiņas apgabalus (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1530—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā.
| Pasaulē: | 1583 1584 1585 - 1586 - 1587 1588 1589 |
| Latvijā: | 1583 1584 1585 - 1586 - 1587 1588 1589 |
| Laikapstākļi: | 1583 1584 1585 - 1586 - 1587 1588 1589 |
| Sportā: | 1583 1584 1585 - 1586 - 1587 1588 1589 |
| Kino: | 1583 1584 1585 - 1586 - 1587 1588 1589 |
Valdnieki
labot šo sadaļu- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1575—1586) Stefans Batorijs, viņa ieceltais Livonijas vietvaldis (1578—1586) bija Georgs Radvils.
Notikumi
labot šo sadaļu- Turpinājās Piltenes mantojuma karš (1583—1585). 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu Dānijas Karaliste atteicās no Kurzemes bīskapijas par labu Polijas-Lietuvas ūnijai, kas apņēmās samaksāt Dānijai 30 000 dālderu kompensāciju par zaudētajām zemēm. Tā kā Polijai-Lietuvai šīs naudas nebija, Piltenes apgabalu ieķīlāja hercoga Gotharda Ketlera svainim Brandenburgas markgrāfam un Prūsijas hercogistes reģentam Georgam Frīdriham fon Hohencollernam-Ansbaham.
- Turpinājās Kalendāra nemieri Rīgā (1584—1589)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |