1581. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1581. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560–1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1560—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā, kurai pievienojās arī Rīgas brīvpilsēta.
| Pasaulē: | 1578 1579 1580 - 1581 - 1582 1583 1584 |
| Latvijā: | 1578 1579 1580 - 1581 - 1582 1583 1584 |
| Laikapstākļi: | 1578 1579 1580 - 1581 - 1582 1583 1584 |
| Sportā: | 1578 1579 1580 - 1581 - 1582 1583 1584 |
| Kino: | 1578 1579 1580 - 1581 - 1582 1583 1584 |
Valdnieki
labot šo sadaļu- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes un Sāmsalas bīskaps (1560—1583) bija princis Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1575—1586) Stefans Batorijs, viņa ieceltais Livonijas vietvaldis (1578–1586) bija Georgs Radvils.
Notikumi
labot šo sadaļu- turpinājās Livonijas karš (1558–1583)
- 14. janvārī parakstīja Drohičinas līgumu, ar ko Rīgas brīvpilsēta atteicās no suverenitātes.
- 12. martā karalis Stefans Batorijs ieradās Rīgas pilī.
- 7. aprīlī Stefans Batorijs pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |