15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons

15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons (vācu: SS-Grenadier Ausbildung und Ersatz Bataillon 15) bija Latviešu leģiona kājnieku apmācības un papildinājumu vienība 15. ieroču SS grenadieru divīzijas sastāvā. 1943. gada 21. decembrī tika iekļauts 15. apmācības un papildinājumu brigādē,[1] atjaunots Vācijā 1944. gada rudenī un atkal iekļauts 15. divīzijas sastāvā. Dienesta gaitas beidza 1945. gada maijā Dānijā, nonākot rietumu sabiedroto gūstā.[2]

15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons
Valsts Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Pastāvēšanas laiks 1943; 1944—1945
Pakļautība 15. ieroču SS grenadieru divīzija
Karaspēka veids Sauszemes spēki
Militārās operācijas Papildinājumu sagatavošana kaujas vienībām
Kauja par Marienburgu
Komandieri
Komandieri Jānis Jansons
Nikolajs Melcers
Žanis Jansons
kapteinis Jānke (Jahnke)

Pirmā izveidošana labot šo sadaļu

1943. g. februāra beigās Rīgā ieradās vācu SS pulkvedis Hīrtess un noorganizēja Ostlandes SS-Papildinājumu komandu (vācu: SS-Ersatz Kommando Ostland) kā vienību latviešu leģiona brīvprātīgo pulcēšanai. Maija sākumā šo vienību pārcēla uz Cekuli, piešķīra bataljona nosaukumu un pievienoja 15. divīzijai, lai gan uzdevums bija sagatavot un nosūtīt uz fronti papildinājumus 19. divīzijas vajadzībām. Bataljona sastāvā bija trīs strēlnieku rotas, viena smagā rota un viena veselības uzlabošanas rota, to gan 30. jūlijā atdalīja un pārcēla uz Jelgavu un pakļāva 15. artilērijas pulkam.

25. septembrī arī bataljonu pārcēla uz Jelgavu, 12. novembrī papildināja vēl ar otru veselības uzlabošanas rotu un trīs speciālo uzdevumu rotām, par komandieri ieceļot kapteini Nikolaju Melceru. Bataljona galvenais uzdevums līdz 1943. gada beigām bija no slimnīcām atlaisto karavīru apzināšana līdz pilnīgas izveseļošanās brīdim.

1943. gada 21. decembrī bataljonu iekļāva plašākā 15. un 19. divīzijas rezerves vienībā - 15. apmācības un papildinājumu brigādē ar štābu Jelgavā[1].

Otrā izveidošana labot šo sadaļu

 
15. apmācības bataljona vīri vilcienā Gotenhafenas stacijā 1945. gada martā.

Pēc 15. rezerves brigādes faktiskās iznīcināšanas kaujās par Jelgavu, tās atliekas līdz ar pārējo 15. divīziju pārvietoja uz Vāciju 1944. gada augustā, kur Bērentā kapteiņa Žaņa Jansona vadībā izveidoja jaunu 15. apmācības un papildinājumu bataljonu; Bērentā novietoja veselības uzlabošanas rotas, kamēr pārējās apakšvienības telpu trūkuma izvietojās barakās un teltīs pie Gracineras ezera, arī apgāde bija nepietiekama. 1944. gada novembrī vadību pārņēma vācu SS kapteiņis Jānke (Jahnke).

 
15. apmācības bataljons uz kuģa ceļā no Svinemindes uz Dāniju 1945. gada martā.

1945. gada februāra sākumā no apmācības rotu karavīriem sastādīja trauksmes vienību 8 virsnieku un 375 instruktoru un kareivju sastāvā kapteiņa Anša Eglīša vadībā. Vienību iesaistīja kaujās pie Marienburgas, ciešot smagus zaudējumus 7. februāra kaujā, kad nāvējoši ievainoja arī tās komandieri. Trauksmes vienība krita Sarkanās armijas gūstā pie Dancigas.

Pārējās 1945. gada marta sākumā pārvietoja uz Gotenhafenu, kur tas trīs nedēļas pavadīja vilcienā; komandiera pienākumus atkal bija uzņēmies kapteinis Jansons. Īsi pirms Gotenhafenas krišanas ienaidnieka rokās bataljonu pa jūru pārcēla uz Svinemindi, no kurienes tālāk tas devās uz Dāniju. Šajā brīdī bataljona sastāvā bija 68 virsnieki un 604 instruktori un kareivji, veidojot trīs veselības rotas, darba un sardžu rotu. Bataljons 15. divīzijas cīņu pēdējā posmā bija vienīgā latviešu vienību rezerves vienība Vācijas telpā.

 
15. apmācības bataljona 1. rota ar tās komandieri virsleitnantu Rēdeli Dānijā 1945. gada 8. maijā pēc kapitulācijas.

Līdz ar Lielvācijas kapitulāciju 15. apmācības un papildinājumu bataljons 1945. gada maijā nonāca rietumu sabiedroto gūstā[2].

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 106. lpp
  2. 2,0 2,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1978, 6.sējums, 274. lpp