Perlašēza kapsēta
Perlašēza kapsēta (franču: Cimetière du Père-Lachaise) jeb Parīzes Austrumu kapi ir lielākā un visvairāk apmeklētā no četrām Parīzes nekropolēm.[1] Pārējās trīs ir Monparnasas (Cimetière du Montparnasse), Monmartras (Cimetière de Montmartre) un Pasī (Cimetière de Passy) kapsēta. Tā tika nosaukta karaļa Luija XIV biktstēva, tēva Fransuā d'Eks de Lašēza (François d'Aix de La Chaise; 1624-1709) vārdā. Kapsētu oficiāli atklāja 1804. gada 21. maijā. Tā atrodas Parīzes 20. apgabalā un aptver vairāk nekā 44 hektāru ainavu dārza. 70 000 kapavietu starpā ir tādu slavenu cilvēku kā Onorē de Balzaka, Friderika Šopēna, Oskara Vailda, Džima Morisona, Edītes Piafas pieminekļi.[1] Kapsētas teritorijā atrodas arī kolumbārijs, kur starp citām tiek glabātas Marijas Kallas, Aisedoras Dunkanes un Nestora Mahno urnas.[2][3]
| Perlašēza kapsēta | |
|---|---|
| Cimetière du Père-Lachaise | |
 Ieeja | |
  Perlašēza kapsēta | |
| Vispārēja informācija | |
| Atvēršana | 1804 |
| Atrašanās vieta |
.svg){kind=small} Parīze, Francija |
| Koordinātas | 48°51′36″N 2°23′45.6″E / 48.86000°N 2.396000°EKoordinātas: 48°51′36″N 2°23′45.6″E / 48.86000°N 2.396000°E |
| Tips | Publiska |
| Platība | 44 ha |
| Apbedīšanas vietu skaits | Vairāk nekā 1 miljons |
| Find a Grave | 639018 |
Vēsture
labot šo sadaļu
17. gadsimtā zemes gabalu, uz kura atrodas kapsēta, nopirka jezuītu ordenis, lai uzbūvētu uz tā atpūtas namu saviem biedriem. Karalis Luijs XIV uzturējās šajā vietā Frondas (Francijas pilsoņu karš, 1648—1653) laikā, pēc kā to sāka saukt par Luija pakalnu (Mont-Louis), bet viņa biktstēvs, tēvs Fransuā d'Eks de Lašēzs apmetās tur no 1675. gada līdz pat mūža beigām. Tomēr 1675. gadā zeme un lauku māja tika pārdotas, to īpašnieki mainījās, līdz viss pārgāja 1802. gada pavasarī (pēc jaunā stila) Sēnas prefekta Nikolā Frošo (Nicolas Frochot) īpašumā.
1780. gada 1. decembrī Inocentu kapi (cimetière des Innocents) tika slēgti saskaņā ar 1765. gada likumu, kas aizliedza apbedīšanu pilsētas sienās, un vajadzēja atrast šim nolūkam jaunu vietu. Parīzes prefekts izlēma nodot Luija pakalna 17 hektārus Austrumu kapsētas ierīkošanai. Šī kapsēta bija paredzēta Parīzes 5., 6., 7. un 8. apgabala iedzīvotājiem. Projekta vadība 1803. gadā tika uzticēta neoklasikas arhitektam Aleksandram Teodoram Broņāram (Alexandre-Théodore Brongniart, 1739-1813). Arhitektoniskais veidojums tika realizēts kā milzīgs angļu dārzs ar nelīdzeniem celiņiem, gleznainām koku un krūmu grupām un starp tiem izvietotiem skulptūras pieminekļiem.
1804. gada 21. maijā kapsētā noritēja pirmā apbedīšanas ceremonija — nelaiķe bija piecgadīga meitene Adelaide Paillard de Villeneuve.
Sākotnēji Austrumu kapsētas popularitāte nebija augsta, parīziešiem šī vieta šķita atrodamies apšaubāmā apkārtnē, tālu no galvaspilsētas centra. Lai celtu iestādes prestižu, uz turieni tika pārapbedīti Pjērs Abelārs, Moljērs, Žans de Lafontēns. Tas deva savus rezultātus un uz 1830. gadu apbedīto skaits sasniedza 33000. 1824., 1829., 1832., 1842. un 1850. gadā kapsētas teritorijai tika pievienoti aizvien jauni zemes gabali, līdz tā sasniedza mūsdienu platību.
Perlašēza ebreju daļa tika atvērta 1810. gada 18. februārī, bet tās musulmaņu daļa bija pirmā Francijā, tā tika oficiāli atvērta 1857. gada 1. janvārī. Uz tās atrodošās mošeja tika celta 1855. gada maijā un nojaukta 1914. gadā.
Krematorija un kolumbārijs atrodas kapu austrumu pusē. Krematorijas celtniecības darbi pēc Žana Kamila Formižē (Jean Camille Formigé 1845-1926) projekta turpinājās no 1887. līdz 1908. gadam. Sākotnēji ar 1885. gada 28. jūlija rīkojumu tā bija paredzēta slimnīcu atkritumu sadedzināšanai, bet 1887. gada 15. novembrī Francijā tika atļauta cilvēku kremācija, kas pirmo reizi tika veikta Perlašēzā 1889. gada 30. janvārī. Pirmo 304 urnu uzglabāšanai tika atvēlēts krematorijas pagrabstāvs. To aizstāja 1890. gadā šim nolūkam speciāli gar kapsētas sienu no Rondo ielas (rue des Rondeaux) puses uzbūvētā ēka. Vēlāk to savukārt aizstāja liela neobizantiska stila kapela tieši blakus krematorijai, kuras divi stāvi un divi pagrabstāvi paredzēti 26 000 urnām. 1995. gada 17. janvārī šis arhitektūras ansamblis tika iekļauts vēstures pieminekļu sarakstā.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Cimetière du Père Lachaise.». Site officiel de l'Office du Tourisme et des Congrès. Skatīts: 2014. gada 6. augustā.
- ↑ «Le PÈRE-LACHAISE : liste des personnalités inhumées». Cimetières de France et d'ailleurs. Skatīts: 2014. gada 7. augustā.
- ↑ «Le columbarium du Père Lachaise : M à Q.». Cimetières de France et d'ailleurs. Skatīts: 2014. gada 7. augustā.
- ↑ «Monuments historiques: Cimetière de l'Est dit cimetière du Père Lachaise.». Ministère français de la Culture. Médiathèque de l'architecture et du patrimoine. Skatīts: 2014. gada 7. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Perlašēza kapsēta |
- Virtuālā ekskursija pa Perlašēza kapsētu Arhivēts 2005. gada 25. novembrī, Wayback Machine vietnē.