Žanis Gerge
Žanis Edgars Gerge (1913—1966) bija latviešu inženieris. Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1913. gada 12. decembrī Aucē. Mācījās Rīgas Valsts tehnikumā, kuru absolvēja 1931. gadā un sāka studijas Latvijas Universitātes inženierzinātņu fakultātē, darbojās studentu korporācijā Fraternitas Livonica.
Vācu okupācijas laikā bija Ventspilī dzelzceļa iecirkņa priekšnieka palīgs, 1943. gada vasarā viņš iestājās Ventspils sakaru grupā un pārsūtīja uz Zviedriju savu ģimeni. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada maijā viņš mēģināja pārcelties uz Zviedriju, bet jūrā padomju ātrlaivas viņu pārķērušas, NKVD pratināts un ieslodzīts Gulaga nometnē līdz 1949. gada decembrim.[1] No izsūtījuma atgriezies 1953. gadā, strādājis Rīgā.[2]
Miris 1966. gada 7. decembrī Rīgā no hematoloģiskas slimības, apglabāts Auces kapos.[3]
Literatūra labot šo sadaļu
- Pārcēlāji. Mansards, 2021.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Dzintars Ērglis. Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 19. sējums (2007)
- ↑ “Pāri Jūrai: 44./45.” Valentīnes Lasmanes sakārtotā 130 liecinieku atmiņu grāmata (1993)
- ↑ timenote.info