Ūdenssuņi
Ūdenssuņi jeb Amerikas proteji (Necturus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas astaino abinieku sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas. Tās sastopamas Ziemeļamerikā, sākot ar Kanādas centrālo daļu, cauri ASV centrālajai daļai, austrumos sasniedzot Ziemeļkarolīnu, bet dienvidos Misisipi un Džordžiju.[1] Pazīstamākā un visvairāk pētītā no visām sugām ir ūdenssuns (Necturus maculosus).
| Ūdenssuņi Necturus (Rafinesque, 1818]], 1768) | |
|---|---|
 Ūdenssuns (Necturus maculosus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Kārta | Astainie abinieki (Caudata) |
| Apakškārta | Salamandru apakškārta (Salamandroidea) |
| Dzimta | Proteju dzimta (Proteidae) |
| Ģints | Ūdenssuņi (Necturus) |
 Ūdenssuņi Vikikrātuvē | |
Kopīgās īpašības labot šo sadaļu
Ūdenssuņi ir ūdenī dzīvojoši dzīvnieki, kas atšķirībā no daudzām citām salamandrām, kļūstot pieauguši, nezaudē savas žaunas, neskatoties uz to, ka tiem attīstās arī plaušas. Plaušām praktiski gandrīz nav nozīmes šo dzīvnieku elpošanā, jo šie dzīvnieki nekad nepamet ūdeni.[2] Ūdenssuņi skābekli uzņem arī caur ādu un ļoti retos gadījumos ieelpojot gaisu pie ūdens virsmas.[2] Lielākā daļa šīs ģints sugu ir līdz 28 cm garas, vienīgi ūdenssuns sasniedz 40 cm garumu.[3] To ķermenis ir spēcīgs un masīvs, tumši brūnā, pelēkā vai melnā krāsā, turklāt ķermeņa augšpusē ar raibumojumu. Kājas masīvas, gan priekškājām, gan pakaļkājām ir četri pirksti.[4]
Savu nosaukumu "ūdenssuņi" šīs sugas ieguvušas tādēļ, ka spēj izdot skaņas, kas atgādina suņa rejas. Ūdenssuņiem ir gaļīgas lūpas, kas neļauj barībai izbēgt no mutes dobuma tās iesūkšanas brīdī. Augšžoklī tiem iztrūkst priekšzobu kauliņa.[3]
Dzīves veids labot šo sadaļu
Ūdenssuņu sugas apdzīvo ezerus un nelielas upītes. Tie barojas ar baktērijām, vienšūņiem, bezmugurkaulniekiem un nelielām zivtiņām. Par šo sugu vairošanos ir ļoti maz zināmu faktu. Piemēram, ūdenssuns pārojas rudenī, bet ikrus nērš nākamajā pavasarī. Ikri tiek piestiprināti pie akmeņiem un nogrimušiem kokiem. Ūdenssuņiem abi dzimumi izrāda zināmu vecāku aprūpi par ikriem, uzturoties to tuvumā.[3][4] Kāpuri tikai pēc vairākiem gadiem izaug par pieaugušiem īpatņiem.[3]
Sistemātika labot šo sadaļu
- Ūdenssuņi (Necturus)
- Alabamas ūdenssuns (Necturus alabamensis)
- Mazais ūdenssuns (Necturus punctatus)
- Nūsas ūdenssuns (Necturus lewisi)
- Raibais ūdenssuns (Necturus beyeri)
- Ūdenssuns (Necturus maculosus)
- †Orthophyia
- †Paranecturus
- †Mioproteus
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Mudpuppy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 17. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Harris, J.P., Jr. (1959). "The natural history of Necturus: II.". Field and Laboratory 27 (2): 71–77.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «ADW: Olms, Waterdogs, Mudpuppies». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 17. martā.
- ↑ 4,0 4,1 «Tolweb: Proteidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 17. martā.