Šelagu rags
Šelagu rags (krievu: мыс Шелагский) vai Itrins (čukču: Ытрин) ir zemesrags Krievijas ziemeļaustrumos, Austrumsibīrijas jūras krastā. Administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidus Čaunas rajonā. Veido Čaunas līča ziemeļaustrumu robežu.[1]
| Šelagu rags | |
|---|---|
| мыс Шелагский | |
  Šelagu rags  Šelagu rags  Šelagu rags | |
| Ģeogrāfija | |
| Apskalo | Austrumsibīrijas jūra |
| Atdala | Čaunas līcis |
| Koordinātas | 70°06′N 170°36′E / 70.100°N 170.600°EKoordinātas: 70°06′N 170°36′E / 70.100°N 170.600°E |
| Administrācija | |
| Valsts |
 Krievija |
| Republika |
 Čukotkas autonomais apvidus |
| Rajons | Čaunas rajons |
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Zemesrags izvietojies 9 km garās Šelagu pussalas galā. Krasti krauji, tajos putnu tirgi — mīt jūras krauklis, kaijas, melnais alks.[2]
Zemesragu 1648. gadā atklāja Semjona Dežņova ekspedīcija un nosauca par Pirmo Svjatojnosu (Первый Святой Нос). Ferdinands Vrangelis 1820.—1824. gada ekspedīcijas laikā izveidoja zemesraga detālu aprakstu un nodēvēja to pēc šajā apvidū dzīvojušās jukagiru vai čukču šelagu cilts.[3][4]
Zemesraga ziemeļu krastā uzbūvēta bāka. 5 km uz dienvidaustrumiem no zemesraga no 1934. līdz 1940. gadam darbojās Misšelagskas polārstacija, 1941. gadā pārcelta uz Vaļkarkaju.[5][6]