Šautriņu mešanas sporta veids jeb darts (angļu: darts) ir gan individuālais, gan pāru, gan komandu sporta veids. Šis ir ne tikai labs un jautrs laika pavadīšanas veids, bet arī nopietns sporta veids.

Mērķī iedūrušās šautriņas.

Šautras kā sporta veids visā pasaulē oficiāli tika atzītas 2007. gada rudenī[nepieciešama atsauce].

Mērķis un raksturs labot šo sadaļu

Šautriņu mešana ir koncentrēšanās un precizitātes māksla! Šautriņas trenē attāluma izjūtu, koordināciju, reakciju, spēka izjūtu un to saskaņu. Punktu skaitīšana attīsta atmiņu, īpaši bērniem veicina matemātisko domāšanu un spēju prognozēt rezultātu. Adrenalīns, ko izraisa koncentrēšanās metienam, pozitīvi ietekmē nervu sistēmu un palīdz atbrīvoties no stresa. Treniņi attīsta pacietību, pilnveido mērķtiecības izjūtu un audzina raksturu. Var trenēties mājās nedēļām ilgi, apgūt izcilu tehniku, kas palīdz savākt maksimālo punktu skaitu, bet plašākā sabiedrībā — sacensībās vai krodziņā — nekas neizdodas, ja nespēj tikt galā ar satraukumu, ko rada neierasti trokšņi, jauna vide un citu uzmanība, tāpēc ir jāprot vienlaikus atbrīvoties un koncentrēties jebkurā situācijā, jo spēlē rokas notrīcēšanu var izraisīt pat vismazākais sīkums.

Šautriņu mešanas piederumi labot šo sadaļu

Vieta labot šo sadaļu

No mešanas vietas līdz mērķim jāizbrīvē 2,37 metri. Platumā nepieciešams 1 metrs brīvas telpas, bet augstumā — vismaz 2,20 metri, jo pēc noteikumiem, no grīdas līdz mērķa centram ir 1,73 metri.

Mērķis labot šo sadaļu

Sporta preču veikali piedāvā divu veidu mērķus: kartona un sizala. Labāks un daudz izturīgāks ir sizala mērķis, jo tā šķiedrainais materiāls nesaglabā šautriņu pēdas — katrā nākamā blakus iemestā šautriņa aizver iepriekšējo vietu ciet. Ja šautriņas asais gals ieduras kartonā, tad paliek caurums, un, intensīvi spēlējot, mērķis drīz vien ir pagalam.

Tradicionālā mērķa laukuma diametrs ir 34 centimetri. Mērķiem ir divu veidu metāla stiegrojums — apaļais un trijstūra. Trāpot pa metāla stīpiņu, šautriņa var atlekt atpakaļ, tāpēc labāks ir trijstūra, jo tam ir mazāks laukums, pret ko šautriņai atsisties. Bērniem ideāls variants ir magnētiskais mērķis — plakne ar magnētu un šautriņas bez asiem galiem. Tā ir droša garantija, ka bērnus var atstāt droši bez vecāku uzraudzības.

  • Elektroniskais mērķis. Elektroniskie aparāti radās 80. gados Amerikā un drīz vien atceļoja uz Eiropu. Elektroniskais mērķis ir piemērotāks iesācējiem, jo tam ir datorizēta punktu skaitīšanas sistēma un daudzas spēļu variācijas, tas ir arī mazāk traumatisks. Elektroniskā aparāta šautriņas ir daudz vieglākas. To uzgaļi ir no plastmasas un maināmi, jo bieži lūst.
 
Rezultāti katram šautriņu mērķa sektoram (nevis mērogā), kas iekrāsoti pēc vērtības

Šautriņas labot šo sadaļu

Izvēle ir ļoti plaša un atkarīga no paša gaumes, spēles stila un maciņa biezuma. Profesionāļi iesaka izvēlēties tievākās, jo tām ir labāka aerodinamika — vieglāk trāpīt mērķī. Labu metāla šautriņu komplekts maksā ap 15 — 23 Ls, bet lētākās sākot no pāris latiem. Labākām šautriņām ir arī maināmas detaļas, jo bieži gadās, ka nejauši kaut kas salūst.

Mešanas princips labot šo sadaļu

Labāku rezultātu var sasniegt, turot kājas 45 grādu leņķī, priekšā izvirzot to kāju, ar kuru roku met. Tāpat ir svarīgi, šautriņu izmest ar roku, nevis ar visu augumu (ķermenis kustībās nepiedalās). Interesanti, ka skatītājiem skatoties no malas var šķist, ka fiziskā piepūle vispār nav vajadzīga, bet pēc pus stundas intensīvas mētāšanas var sākt sāpēt muskuļi.

Izvairīšanas no traumām labot šo sadaļu

Lai izvairītos no traumām:

  • Jāsargā acis un jāiemanās īstajā brīdī palēkt malā, jo šautriņa var atsisties pret mērķa stīpu un lidot atpakaļ;
  • Metiena laikā nedrīkst atrasties starp metiena līniju un mērķi;
  • Ja spēlē vairāki spēlētāji, katrs spēlētājs izmet trīs šautriņas, tad iet tām pakaļ, un tikai tad met nākamais;
  • Nedrīkst dot šautriņas cilvēkam stiprā alkohola un narkotisko vielu reibumā;
  • Skatītāji nedrīkst aizskart spēlētāju, jo ir jāpatur prātā, ka viņa rokās ir ass priekšmets.

Rašanās un izcelsme labot šo sadaļu

Darts tulkojumā no angļu valodas nozīmē bultas uzgalis[nepieciešama atsauce].

Šautriņu mešanas izcelsme ir noslēpumā tīta. Zināms, ka angļu loka šāvēji 14. gadsimta sākumā pēc kaujas izklaidējās, mētājot mērķī nolauzto bultu uzgaļus, sev par mērķi tika izmantoti alus mucu dibeni vai nozāģētas koka ripas, kuru gadskārtu riņķi kalpoja kā vērtēšanas sistēma.[1]

Kādā no slavenā gleznotāja Leonardo da Vinči (1452 — 1513) skicēm uzzīmēts bultas uzgalis, kas ir līdzīgs mūsdienu šautriņām.[nepieciešama atsauce]

Laika gaitā Anglijā šautriņu mešana ir kļuvusi par vienu no iecienītākajām izpriecām. Karaliene Anna Boleina 1534. gadā savam vīram Henrijam VII uzdāvinājusi krāšņu šautriņu komplektu.

19. gadsimta beigās angļu namdaris Braiens Gemlins pirms kāda turnīra, pirmo reizi sastādījis šautriņu mešanas spēles noteikumus, kas vēl nav mainījušies līdz pat mūsdienām.[2]

1908. gadā kāda angļu kroga saimnieks stājies tiesas priekšā par to, ka savā krogā ieviesis laimes spēli — šautriņu mešanu. Krodziniekam tomēr izdevies tiesnešiem pierādīt, ka šis sporta veids nekādi nav saistīts ar nejaušībām un laimi, bet ir atkarīgs no katra spēlētāja izveicības un meistarības. Apsūdzētais trīs reizes pēc kārtas iemetis šautriņas mērķa sektorā, kas dod visvairāk punktu, un lūdzis, lai tiesnesis izdara tāpat. Tiesas kalpa mestās bultiņas aizlidojušas garām mērķim, un krodzinieks ticis attaisnots.[3]

Šautriņu mešana no krodziņu spēles ir attīstījusies par sporta veidu, kurā mūsdienās tiek rīkoti lieli turnīri. Turklāt ir profesionāļi, kuri ar šautriņu mešanu pelna sev iztiku.

Šautriņu mešana Latvijā labot šo sadaļu

Latvijā šautriņu mešanu 1989. gadā ieviesis loka šāvējs Jānis Straume, kurš to noskatījis ārzemēs. Tajā pašā gadā notika arī pirmās lielās sacensības Latvijā - 1. Rīgas čempionāts šautriņu mešanā. Sacensības gan nenotika pēc starptautiskajiem noteikumiem. Spēlētāji sacentās savā starpā, metot 10 sērijas loka šaušanas mērķī. Par uzvarētāja pasludināja to, kurš bija iemetis vairāk punktu. Par pirmo Rīgas čempionu kļuva rīdzinieks Raimonds Vitiņš. Jau 1990. gada pavasarī notika 1. atklātais Latvijas čempionāts pēc starptautiskajiem noteikumiem. Sacensībās piedalījās arī viesi no Maskavas. Sacensības notika Rīgas Sporta pilī un par pirmo Latvijas čempioni kļuva rīdziniece Nadežda Boltača. Labākais no Latvijas vīriešu konkurencē bija kandavnieks Egils Vītols, kurš izcīnija 2. vietu. 1991. gadā notika pirmais oficiālais Latvijas čempionāts. Par čempioniem tika kronēti Nadežda Boltača un Egils Vītols. Tajā pašā gadā tika nodibināta Latvijas Darts federācija, kas pēc gada iestājās pasaules Darts federācijā. Kopš tā laika katru gadu tiek rīkoti Latvijas un Baltijas čempionāti.

Kopš 2006. gada augusta Latvijas Darts federācijas funkcijas ir pārņēmusi Latvijas Darts Organizācijas, kas arī ir oficiālā šautriņu mešanas sporta veida federācija Latvijā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Harrows Darts | History of Darts». www.harrowsdarts.com. Skatīts: 2023-01-22.
  2. Eiselt, H; Laporte, Gilbert (February 1991). "A Combinatorial Optimization Problem Arising in Dartboard Design". The Journal of the Operational Research Society. Palgrave Macmillan Journals. 42 (2): 113–118. doi:10.2307/2583175. JSTOR 2583175.
  3. Patrick Chaplin: Darts in England 1900–1939". patrickchaplin.com

Ārējās saites labot šo sadaļu