Vikipēdija

Rīgas Sporta pils

Rīgas Sporta pils bija sporta halle, kas atradās Rīgā, Latvijā. Ēkas pamatfunkcija bija hokeja halle ar mākslīgā ledus arēnu, bet ēku kompleksā ietilpa arī sporta zāle, fiziskās sagatavošanās un trenažieru zāle, kā arī vairākas palīgtelpas (pirts, duša, ārstnieciskie un masāžas kabineti). Arēnas hokeja halles ietilpība bija 4500 skatītāju vietas, tomēr, ņemot vērā stāvvietas un papildvietas, maksimālā arēnas ietilpība bija 5500 vietas.

Rīgas Sporta pils
Rīgas Sporta pils
Karte
Vispārīga informācija
Statuss nojaukta
Adrese K. Barona iela 75
Pilsēta Rīga
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 56°57′34.46″N 24°8′10.12″E / 56.9595722°N 24.1361444°E / 56.9595722; 24.1361444Koordinātas: 56°57′34.46″N 24°8′10.12″E / 56.9595722°N 24.1361444°E / 56.9595722; 24.1361444
Būvniecības sākums 1968
Pabeigta 1970. gada 15. aprīlī
Atvēršana 1970. gada 31. augustā[1]
Nojaukta 2008
Tehniskās detaļas
Stāvi 2
Stāvu platība 20 240 m2
Celtniecība
Arhitekts Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle, Maija Rita Skalberga[2]
Pamatinformācija
Tehniskā informācija
Ietilpība
Hokejs 4500 cilv.
Papildinformācija
Klubu mājvieta Rīgas Dinamo (PSRS hokeja līga)
ASK/Brocēni (LBL)

Rīgas Sporta pils tika celta no 1968. līdz 1970. gadam, tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga. Ēku nodeva ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlī un tā kļuva par nozīmīgu hokeja attīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionātā spēles aizvadīja Rīgas Dinamo komanda. Līdz pat 2006. gadam, kad Pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai tika uzbūvēta Arēna Rīga, Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī. Rīgas Sporta pilī notika gan Latvijas hokeja izlases pārbaudes spēles un starptautiski turnīri, gan lielākā daļa nacionālā hokeja čempionāta spēļu.

Tāpat vienā no lielākajām sporta celtnēm Latvijā tika spēlēts basketbols, teniss un daiļslidošana, kā arī aizvadīti dažādi kultūras pasākumi. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, Rīgas Sporta pils gaiteņos tika uzsākta dažādu preču mazumtirdzniecība. 1992. gada 3. novembrī Rīgas Sporta pils ieguva Nacionālās sporta bāzes statusu, tās apsaimniekošanai tika izveidota akciju sabiedrība, kuras priekšgalā ilgus gadus atradās leģendārais hokejists Helmuts Balderis.

2007.gadā Rīgas Sporta pili no Andra Šķēles meitām piederoša uzņēmuma nopirka Urmasam Sorumā piederošās igauņu kompānijas meitasuzņēmums Latvijā SIA "Rotermann Group". Jaunie īpašnieki paziņoja, ka 2007. gada vasarā tiks uzsākti ēkas un tā apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, kuros plānots investēt 100 miljonus eiro. Pēc rekonstrukcijas Rīgas Sporta pils kvartālā bija paredzēta dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve. 2007. gada 16. maijā halle tika slēgta un 2008. gadā to nojauca, lai tās vietā celtu biznesa zonu, taču projekts pēc 13 gadiem, 2021. gadā joprojām nav īstenots.[3]

Bijušās Rīgas Sporta pils ēka

2020. gada nogalē tika paziņots par ieceri bijušās ēkas vietā uz trim gadiem ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.[4] "Sporta pils dārzu" teritorijā ir ierīkoti 150 mazdārziņu, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.[5]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «31.08.1970: Tiek atklāta Rīgas sporta pils». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2021-08-28.
  2. ↑ «31.08.1970: Tiek atklāta Rīgas sporta pils». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2021-08-28.
  3. ↑ «Sporta pils — in memoriam». a4d.lv.
  4. ↑ «Iedzīvotājiem liela interese par mazdārziņu ierīkošanu bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā | Ziņas | LETA». leta.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-20. Skatīts: 2020-09-20.
  5. ↑ «Sporta Pils Dārzi / Par projektu». sportapilsdarzi.lv. Skatīts: 2023-07-10.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_Sporta_pils&oldid=3882785"