Maksims Ļitvinovs
Maksims Ļitvinovs (krievu: Максим Максимович Литвинов; dzimis kā Meirs-Henohs Vallahs (krievu: Меер-Генох Мовшевич Валлах) 1876. gada 17. jūlijā, miris 1951. gada 31. decembrī) bija ebreju izcelsmes padomju politiķis. Viens no boļševiku partijas dibinātājiem, PSRS diplomāts, Ārlietu Tautas komisārs (1930-1939).
| Maksims Ļitvinovs Максим Максимович Литвинов | |
|---|---|
 | |
| PSRS Ārlietu tautas komisārs | |
|
Amatā 1930. gada 21. jūlijs — 1939. gada 3. maijs | |
| Priekštecis | Georgijs Čičerins |
| Pēctecis | Vjačeslavs Molotovs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1876. gada 14. jūlijs Belostoka, Grodņas guberņa, Viļņas ģenerālgubernatūra, Krievijas Impērija,(tagad  Polija) |
| Miršanas dati |
1951. gada 31. decembris (75 gadi) Maskava, PSRS |
| Tautība | ebrejs |
| Politiskā partija | PSKP |
| Profesija | revolucionārs, diplomāts |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis 1876. gadā Belostokā baņķiera ģimenē. 1898. gadā iestājās nelegālajā KSDSP, no 1900. gada KSDSP Kijivas komitejas loceklis. 1901. gadā viņu apcietināja, bet 1902. gadā Vallahs izbēga no cietuma un emigrēja uz Šveici, kur piedalījās avīzes "Iskra" veidošanā. 1903. gadā atgriezās Krievijā un vadīja KSDS(b)P Rīgas organizāciju. Pēc 1905. gada revolūcijas sakāves dzīvoja emigrācijā Parīzē un Londonā, kur nodarbojās ar naudas sagādi ieroču iepirkšanai, piedalījās Graftona avantūras organizēšanā. 1916. gadā apprecējās ar Aiviju Lovu (Ivy Lowe, 1889—1978), viņiem piedzima divi bērni — Mihails un Tatjana. Pēc Oktobra revolūcijas Vladimirs Ļeņins nozīmēja Ļitvinovu par padomju valdības pārstāvi Lielbritānijā. 1918. gadā Lielbritānijas valdība viņu arestēja un apmainīja pret Krievijā arestēto britu diplomātu Lokartu.
1920. gadā Ļitvinovs bija Krievijas pārstāvis Igaunijā. 1922. gadā viņš Maskavā vadīja atbruņošanās konferenci, uz kuru ielūdza Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas valdību pārstāvjus. 1929. gadā viņš panāca t.s. Ļitvinova pakta noslēgšanu Maskavā, kurā Igaunija, Latvija, Polija, PSRS un Rumānija apņēmās atteikties no strīdu risināšanas ar spēka palīdzību. 1930. gadā Josifs Staļins viņu iecēla par PSRS Ārlietu Tautas komisāru. 1933. gadā Ļitvinovs panāca PSRS atzīšanu no ASV un PSRS uzņemšanu Tautu Savienībā. Ļitvinovs savā darbībā veicināja koncepciju par kolektīvo drošību. Vienlaikus viņš ārvalstīs centās noslēpt Staļina organizētā Lielā terora apmērus un motīvus.
1939. gadā, PSRS tuvinoties Vācijai, Ļitvinovs gan savas ārpolitiskās orientācijas, gan etniskās izcelsmes dēļ tika nomainīts ar Vjačeslavu Molotovu, kurš atklāti konfliktēja ar Ļitvinovu.[1] Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada līdz 1943. gadam Ļitvinovs bija PSRS sūtnis ASV un Kubā (1942—1943). Būdams PSRS sūtņa amatā ASV, Ļitvinovs panāca aizdevumu miljards dolāru apjomā, kas ļāva apgādāt PSRS armiju ar ieročiem un pārtiku.[2]
1946. gadā, 70 gadu vecumā Ļitvinovs atvaļinājās. 1951. gadā pēc trešā infarkta Ļitvinovs nomira Maskavā, Kremļa slimnīcā. Apglabāts Novodevičjes kapsētā. Viņa sievai Aivijai Ļitvinovai, kas visu mūžu saglabāja Lielbritānijas pilsonību, 1972. gadā atļāva atgriezties Anglijā. Viņa mazdēls Pāvels Ļitvinovs bija PSRS disidents, bet mazmeitas Marija Filimora un Vera Čalidze darbojās BBC raidstacijas krievu sekcijā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Сталин И.В. Телеграмма в адрес зарубежных полпредств СССР 3 мая 1939 года». grachev62.narod.ru.
- ↑ 2,0 2,1 «Посол мира (О М.М. Литвинове)». magazines.russ.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 2. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maksims Ļitvinovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Meir Henoch Mojszewicz Wallach-Finkelstein - Литвинов Максим Максимович pseudology.org
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |