Ļevs Lošinskis
Ļevs Lošinskis (dzimis 1913. gada 17. janvārī, miris 1976. gada 19. februārī) bija padomju šaha problēmists,[1] lielmeistars (1972)[2] un starptautiskais tiesnesis (1956)[3] šaha kompozīcijā, PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1962).
| ||||||||||
Pēc profesijas viņš bija matemātiķis.[1]
Dzīves gājums labot šo sadaļu
Dzimis Varšavā, kur turpināt izglītību no Ukrainas bija ieradušies viņa vecāki. Sākoties Pirmajam pasaules karam ģimene atgriezusies Ukrainā. 1917. gadā vecāki izšķīrušies un māte ar dēlu pārcēlusies uz Rostovu pie Donas. Skolas gados Lošinskis pievērsies praktiskam šaham un kļuvis par vienu no pilsētas labākajiem šahistiem.
Tomēr 1930. gadā pēc smagas saslimšanas (plaušu tuberkuloze), kas ārstēšanās dēļ liegusi pabeigt skolu, Lošinskis sāk vairāk pievērsties šaha kompozīcijai. 1932. gada rudenī Lošinska patēvs mainījis darba vietu un ģimene pārcēlusies uz Maskavu. Nepabeidzis izglītību, Lošinskis 1932. gada rudenī iestājies darbā uz dzelzceļa par strādnieku, vēlāk kļuvis par elektriķi, pēc tam nozīmēts par brigadieri. Darbs svaigā gaisā veicinājis izveseļošanos un veselības nostiprināšanu.
1938. gada februārī iestājies sagatavošanas kursos un nokārtojis vidusskolas eksāmenus. Tā paša gada septembrī uzsācis mācības V. P. Potjomkina vārdā nosauktajā Maskavas Pilsētas pedagoģiskajā institūtā. 1941. gada oktobrī, sakarā ar kara sākumu, viņš priekšlaikus saņēmis vidusskolas matemātikas skolotāja teicamnieka diplomu. Pēc institūta beigšanas viņš iesaukts armijā, bet pēc tam no tās atvaļināts veselības dēļ. Tādēļ, ka mācību iestādes bija no Maskavas evakuētas, sākumā Lošinskis bijis spiests strādāt dažādus gadījuma darbus, tikai 1943. gada rudenī viņš sācis strādāt Maskavas Elektrotehniskā institūta augstākās matemātikas katedrā. Šeit viņš nostrādājis līdz sava mūža galam, sākumā bijis asistents, pēc tam vecākais pasniedzējs un docents.
Šaha kompozīcija labot šo sadaļu
Kopš 1928. gada publicējis aptuveni 500 dažādu žanru šaha kompozīcijas, no tām vairāk nekā 300 sastādītas kolektīvi (43 līdzautori). Viens no līdzautoriem bijis rīdzinieks Alfreds Dombrovskis. Lošinskim vasaras atvaļinājumos atpūšoties Rīgas jūrmalā, tapuši apmēram 10 kopīgi uzdevumi.
Sastādīšanas konkursos atzinību guvušas apmēram 400 kompozīcijas, tai skaitā 166 apbalvotas ar pirmo godalgu. Otrajā FIDE konkursā (1958—1960) viņš ieguvis zelta un bronzas medaļas trīsvilču grupā, bet trešajā (1960—1962) — tajā pašā grupā sudraba medaļu. Olimpiskā konkursā (1960) izcīnījis zelta medaļu gan divvilču, gan trīsvilču grupās un bronzas medaļu trīsvilču grupā.
Bijis 14 kārtīgs PSRS čempions: otrā (1948), trešā (1952), ceturtā (1955) un sestajā (1962) čempionātā divvilčos; 1.-9. (1947—1969) čempionātā trīsvilčos; astotajā(1967) čempionātā daudzvilčos.
FIDE albumos publicēti 194 Lošinska uzdevumi.
Uzdevumu piemēri labot šo sadaļu
M. Čigorina memoriāls, 1950
1. godalga
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 |              | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
1. PSRS individuālais čempionāts, 1947
1. vieta
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
| 8 | | 8 | |||||||
| 7 | 7 | ||||||||
| 6 | 6 | ||||||||
| 5 | 5 | ||||||||
| 4 | 4 | ||||||||
| 3 | 3 | ||||||||
| 2 | 2 | ||||||||
| 1 | 1 | ||||||||
| a | b | c | d | e | f | g | h | ||
- 1. uzdevums
- Iluzoriskā spēle: 1. ... De5 2. Dxd1#; 1. ... Txd5 2. Ta4#; 1. ... Lxd5 2. Lc5# ; 1. ... Ze5 2. Ze2#; 1. ... Ze3 2. Dxe3#; 1. ... Zf2/Zb2 2. De3#/Dxc3#
- Risinājums:
- 1.Le4! (draud 2. Td3#)
- 1. ... De5 2. Ta4#; 1. ... Td5 2. Txd5#; 1. ... Ze5 2. Lc5#; 1. ... Lxe4 2. Ze2#; 1. ... Txe4 2. Dxd1#; 1. ... Ze3/Zf2/Zb2 2. Dxe3#; 1. ... Lf1/Lf3 2. Zf3#
- Uzdevumā izstrādāta Ruhlisa tēma četros variantos.
- 2. uzdevums
- 1. Db1! (draud 2. Zh5+ Kxe4 3. Te3#)
- 1. ... Td5 2. Td4 (draud 3. exd5, Zh5#) 2... Txg3 3. exd5#
- 1. ... Td6 2. Td5 {draud 3. Lxe5, Zh5#} 2... Txg3 3. Lxe5#
- 1. ... Td7 2. Td6 (draud 3. Tf6, Zh5#) 2... Txg3 3. Tf6#
- 1. ... Tc4 2. Tc3 (draud 3. Zh5#) 2... Zd3 3. Zxd3#; 2... Txe4 3. Dxe4#; 2... Txg3 3. fxg3#
- 1. ... Tb4 2. Tb3 ~ 3. Zh5#
- 1. ... Ta4 2. Ta3 ~ 3. Zh5#
- 1. ... Txe4 2. Tf3+ gxf3 3. Dxe4#; 1. ... Txg3 2. fxg3+ Kxe4 3. Tf4#
- Tematiskos variantos otrā gājienā balto tornis seko melno tornim it kā būtu piesiets. Šāda lineāro figūru saskaņota kustība ieguva Lošinska tēmas nosaukumu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 223. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
- ↑ Lielmeistari šaha kompozīcijā (angliski)
- ↑ Starptautiskie tiesneši šaha kompozīcijā Arhivēts 2017. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Papildu literatūra labot šo sadaļu
- Владимиров Я. Г., Кофман Р. М., Умнов Е. И. Гроссмейстер шахматной композиции [Šaha kompozīcijas lielmeistars] (krieviski). М. : Физкультура и Спорт, 1980.