Ķemeru kūrorts
Ķemeru kūrorts bija 19. gadsimtā izveidots ārstniecības un rehabilitācijas iestāžu komplekss Ķemeros.
Vēsture
labot šo sadaļuSakarā ar ilgstošajiem Napoleona kariem Krievijas impērijā pieauga pieprasījums pēc vācu kūrortiem līdzīgām atpūtas un rehabilitācijas vietām. Drīz pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas 1797. gada 5. septembrī ķeizars Pāvils I parakstīja pavēli par Baldones kūrorta dibināšanu. Ķemeru minerālūdeņu ķīmisko analīzi pirmoreiz veica 1801. gadā Pēterburgā, pēc tam tos pētīja Dāvids Hieronīms Grindelis. 1826. gadā Ķemeros atklāja pirmo vannu iestādi. 1836. gadā minerālūdeņu uzraudzīšanai izveidoja īpašu komisiju Baltijas ģenerālgubernatora vadībā.
1838. gadā Ķemeros atklāja valsts peldu iestādi ar minerālūdens vannām, ko uzskata par kūrorta dibināšanas gadu. Pirmie Ķemeru kūrorta ārsti bija Gotfrīds H. fon Magnuss (1840—1844), Georgs Reinholds Gvido Girgensons (1844—1855), Ernests Merķelis (1855—1863), Roberts Ferdinands Kofskis (1864—1877).[1] Ķemeru kūrorta un apstādījumu parka projektēšanu bez atlīdzības uzņēmās Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners.
Ķemeru kūrorta ārsts Gvido Girgensons 1844. gadā ierīkoja dūņu vannas un aizsāka dūņu dziedniecību. 1878. gadā agroķīmiķis Georgs Tomss veica pirmo dūņu analīzi. 1892. gadā inženieris un profesors Karls Loviss ierīkoja jaunas sērūdens un dūņu vannu ēkas, kas bija aprīkotas ar mehānisku ūdens piegādi vannām iepriekšējo rokas sūkņu vietā.
Pirmā pasaules kara laikā nopostīja lielāko daļu no kūrorta apbūves. Pēc kara beigām 1924. gadā uzbūvēja jaunu ārstniecības iestādes korpusu ar vannu nodaļu (arhitekts Ernests Štālbergs), 1929. gadā — ūdenstorni ar skatu laukumu un paviljonu rotondu uz Mīlestības saliņas (arhitekts Frīdrihs Skujiņš). 1936. gadā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis atklāja viesnīcu "Ķemeri" ar 100 komfortablām istabām un greznu halli (arhitekts Eižens Laube). Ķemeru viesnīca ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas arhitektūrā. Otrā pasaules kara laikā slēgtajā kūrorta viesnīcā ierīkoja vācu karavīru hospitāli.
-
Senākā Ķemeru ūdensdziedniecības iestāde (1837) -
Ķemeru kūrmāja (pastkarte) -
Annenhofas viesnīca (pastkarte) -
Ķemeru sēravotiņš (pēc 1920)
Pēc Otrā pasaules kara
labot šo sadaļuPēc Otrā pasaules kara beigām Ķemerus pasludināja par Vissavienības nozīmes kūrortu, Ķemeru viesnīcas ēkā iekārtoja sanatoriju ar 300 vietām, kurā ārstēja nervu sistēmas, kā arī locītavu, kaulu un muskuļu un ginekoloģisko slimību pacientus ar ļoti plašu kūrorta un medicīnas pakalpojumu klāstu.
1975. gadā sākās lielākās Ķemeru sanatorijas "Latvija" celtniecība, kas ilga 10 gadus. Sanatorijas divos vienpadsmitstāvu korpusos vienlaikus varēja izmitināt līdz 1200 kūrorta viesu, kopumā katru gadu uzņemot līdz 140 tūkstošiem cilvēku. Sanatorijas specializācija bija balsta-kustību un sirds-asinsvadu slimību ārstēšana.[2] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sanatoriju pārdēvēja par "Līvu", viesu trūkuma dēļ slēdza un privatizēja. 2015. gadā abus sanatorijas korpusus nojauca.[3] Arī Ķemeru sanatoriju privatizēja un sāka tās rekonstrukciju, taču to nepabeidza.[4][5]
Jaunķemeros mūsdienās darbojas kūrorta rehabilitācijas centrs (sanatorija) "Jaunķemeri", kurā izveidots arī bērnu slimību ārstēšanas un profilakses profils.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jānis Stradiņš. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā". Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 395.-401. lpp.
- ↑ «Ķemeri | Sanatorija “Līva”». web.archive.org. 2013-07-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-14. Skatīts: 2021-11-13.
- ↑ www.DELFI.lv. «Video: Kā bijusī sanatorija 'Līva' putekļos pārvērtās». delfi.lv (latviešu), 2015-09-17. Skatīts: 2021-11-13.
- ↑ «Sāk restaurēt Ķemeru vēsturisko ūdenstorni; nākamajos gados atjaunos visu parku (precizēts)». www.lsm.lv (latviešu). 2019-08-08. Skatīts: 2020-03-21.
- ↑ Tūrismagids. «Atkal pārceļ Ķemeru viesnīcas atklāšanas laiku; pašlaik ēkā esot pabeigti remontdarbi». delfi.lv (latviešu), 2018-04-12. Skatīts: 2020-03-21.