Ķemeru viesnīca

Ķemeru viesnīca ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas arhitektūrā, kas pēc latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta par valsts līdzekļiem uzcelta Ķemeru kūrortā 1936. gadā.

Ķemeru viesnīca
Ķemeru sanatorija 2011. gadā
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	Neoklasicisms
Pilsēta	Jūrmala
Valsts	Latvija
Pabeigta	1936
Celtniecība
Arhitekts	Eižens Laube

Fiziologa Pavlova piemineklis Ķemeru sanatorijas teritorijā. 2021. gada jūnijs.

Vēsture

Valsts Ķemeru viesnīca pēc 1936. gada.

Pirmais viesnīcas direktors bija Dr. J. Lībietis, kurš vadīja šo projektu no paša sākuma.

Valsts Ķemeru viesnīca, tautā saukta par Balto pili jau 1936. gadā, ar Valsts ceļojumu un transporta biroja "Ceļtrans" iespaidīgo reklāmu, kino un daudziem attēliem presē tika aktīvi apmeklēta. "Ceļtransa" vēstule, kas deva tiesības atrasties viesnīcā ar pilnu uzturu no sestdienas vakara līdz pirmdienas rītam (40 stundas) maksāja 10-14 latus. Hallē ar varenām četrstūrainām kolonnām, smagiem klubkrēsliem un milzīgo paklāju, labajā pusē viesus sagaidija chefportier`s ar palīgiem.

Baltās pils numuros bija ne tikai aukstais un karstais ūdens, bet arī skapji ar iebūvēto radio un iekšējo apgaismojumu, kāju soliņa kastīte ar apavu piederumiem, divas signālizācijas ierīces, tālrunis un zvana vietā - gaismas signāli viesmīļa vai istabenes izsaukšanai, kas sargāja viesus no trokšņiem.

Apakšējais stāvs gandrīz visas ēkas garumā atradās telpas kopējai lietošanai. Bibliotēka piedāvāja grāmatas septiņās valodās, visus jaunākos numurus latviešu avīzes un žurnāli, ka arī plašu izvēli ārzemju preses. Lielo salonu grīdas klāja Latvju sieviešu nacionālās līgas un citu darbnīcu grīdsegas tūkstošu latu vērtībā. Lielo balto ēdamzāli, kuru uz trijām daļām dalīja divas apaļo kolonnu rindas, spēlēja muzikanti.

Pēc Otrā pasaules kara ēkā bija iekārtota sanatorija ar 300 vietām, kurā ārstēja nervu sistēmas, kā arī locītavu, kaulu un muskuļu un ginekoloģisko slimību pacienti no PSRS republikām ar ļoti plašu kūrorta un medicīnas pakalpojumu klāstu.

Arhitektūra

Ķemeru viesnīcas ēka ir piecstāvu celtne ar jumta terasēm un torni centrā. Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi - kolonnas, balustrādes, pilastri, dzegas. Līdz rekonstrukcijas sākumam iekštelpās, sevišķi bibliotēkā, daļēji bija saglabājies 1930. gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi, telpu apdare. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums radīja greznas pils iespaidu.

• 
  Ķemeru viesnīcas interjers
• 
  skats uz parku
• 
  vestibils
• 
  vestibils
• 
  fojē
• 
  zāle
• 
  ēdamzāle
• 
  bibliotēka
• 
  bārs
• 
  kafejnīca
• 
  kafejnīca
• 
  jumta kafejnīca

Rekonstrukcija

1998. gadā ēku nopirka investīciju kompānija Ominasis Italia, solīja remontos un restaurācijā līdz 2007. gadam ieguldīt 10 miljonu latu lielas investīcijas. Sanatorijas privatizācijas noteikumi paredzēja, ka desmit gadus no "Ķemeru" ēkas nodošanas ekspluatācijā brīža jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi. 2004. gada pavasarī ēkas īpašnieki noslēdza līgumu ar ekskluzīvo viesnīcu firmu "Kempinski" par viesnīcas "Ķemeri" turpmāko apsaimniekošanu. 2006. gadā viesnīcas iekārtošanai izveidotā SIA "Ominasis Latvia" pauda pārliecību, ka investīciju apjoms līgumos noteiktajos termiņos tiks ieguldīts un iesniedza Privatizācijas aģentūrai pārskatu par plānotajiem darbiem un plānotajiem izpildes termiņiem. Tomēr solītajā termiņā bija restaurēta vienīgi ēdamzāle un bibliotēka, bet viesnīcas istabas netika atjaunotas. 2007. gada oktobrī Privatizācijas aģentūra konstatēja, ka objektā bija investēti tikai kādi 10% no solītā, taču nelauza līgumu ar "Ominasis Latvija" par darbu neizpildi laikā. 2010. gadā Jūrmalas dome un SIA "Ominasis Latvija" noslēdza līgumu par vides sakārtošanu, kurā apņemās sadarboties, lai sekmētu konkurētspējīgas un starptautiski atzītas vides izveidi, piesaistītu tūristus un veicinātu Ķemeru attīstību. Vēlāk Jūrmalas dome no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju. 2012. gadā Saeimas Pieprasījumu komisija lūdza steidzami rast finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts nozīmes kultūras pieminekļa „Ķemeru viesnīca” sargāšanai un apkurināšanai. Pamatojoties uz objekta īpašnieku nesaimniecisko rīcību, tika lūgts nacionalizēt kultūras pieminekli „Ķemeru viesnīca". Kad 2013. gadā izsludināja SIA "Ominasis Latvija" maksātnespēju, Ķemeru sanatorijas kompleksa īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība tika novērtēta ar 4,67 miljoniem latu (vairāk nekā 6,65 miljoniem eiro).

2014. gada oktobrī savu gatavību iegādāties maksātnespējīgajai "Ominasis Latvia" piederošo Ķemeru sanatorijas mantas kopumu izsolē apliecināja Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam piederošā SIA "Park Hotel Ķemeri", taču mēnesi vēlāk izsole atzīta par nenotikušu, jo uzvarētājs nebija noteiktajā laikā samaksājis par pirkumu. 2015. gada februārī īpašumu nolēma pārdot kreditoram SIA "Arhiidea" par 2,86 miljoniem eiro, kas visas savas prasījuma tiesības cedēja "Park Hotel Ķemeri". Darba plānā ietilpa pieslēgšanās gāzes piegādes tīklam, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, kam sekos kultūrvēsturiskā Ķemeru parka atjaunošana, interaktīvā dabas tūrisma centra izveide, piegulošo ceļu un stāvvietas sakārtošana, ūdens torņa restaurācija un bērnu laukumiņa izbūve, ko īstenos Jūrmalas dome ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma atbalstu. 2018. gada aprīlī projekta attīstītāji paziņoja, ka viesnīcas atklāšanas plāni aizkavēsies un solīja, ka to atklās 2020. gadā.