Ķīmija

Ķīmija (grieķu: chēmia, chēmeia — ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes. Tā ir viena no nozīmīgākajām un plašākajām dabaszinātnēm.

Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt.

Galvenās ķīmijas nozares ir neorganiskā ķīmija, organiskā, analītiskā, fizikālā un polimēru ķīmija. Ķīmija ir arī kā praktiska nozare (metālu iegūšana, krāsošana un tā tālāk).

Ķīmija ir veidojusies, cilvēkam izzinot, novērojot un pētot dabas norises un parādības.

Vēsture

Modernā ķīmija ir tikai aptuveni divsimt gadus veca. Pirms tam ķīmiju var iedalīt trīs posmos: maģijā, alķīmijā un "primitīvi modernajā" ķīmijā, kas bija pārejas periods no alķīmijas uz patiesi moderno ķīmiju.

Atomu teorijas autors — Dēmokrits.

Ķīmijas maģijas periods bija no aizvēstures līdz aptuveni 1. gadsimta sākumam. Lielākā daļā cilvēku ticēja, ka dabas procesus kontrolē gari. Viņi uzskatīja, ka tikai ar maģijas palīdzību var lūgt gariem palīdzību ikdienišķos procesos. Šajā laikā ļoti lēni attīstījās izpratne par dabu. Iespējams, aptuveni pirms 9000 gadiem cilvēki izstrādāja metodes, kā droši iegūt uguni. Pakāpeniski viņi iemācījās izmantot uguni, lai apstrādātu keramiku, no rūdas iegūtu metālus, kā arī pēc tam iegūtu sakausējumus. Pēc tam uguns tika arī izmantots, lai ražotu stiklu. Daži ķīmiskie elementi, kuri dabā bija sastopami tīrā veidā, piemēram, zelts, varš un sērs, tika augsti novērtēti to ķīmisko īpašību dēļ. Šis laika posms galvenokārt attiecas uz šumeru, babiloniešu, ēģiptiešu un grieķu kultūru.

Aptuveni 400. gadā p.m.ē. grieķu filozofs Dēmokrits izvirzīja teoriju, ka visi ķermeņi sastāv no niecīgām daļiņām, t.i. atomiem, kas ir radušies nejaušības dēļ, atomu virpulī. Viņa izvirzīto teoriju tajā laikā nevarēja eksperimentāli pierādīt. Citi grieķu filozofi, kā Taless un Aristotelis, arī pievērsās šim jautājumam, taču viņu teorijām ir maz kopīgu lietu ar mūsdienu ķīmijas zināšanām. Viņi uzskatīja, ka visa pamatelementi ir zeme, gaiss, ūdens un uguns (daži vēl minēja piekto elementu, kas bija kvintesence). Pēc viņu domām no šiem elementiem varēja iegūt jebkuru citu elementu. Kā piemērus viņi minēja dzelzs iegūšanu no netīras, mālainas klints un bronzas iegūšanu, sakausējot varu ar alvu. Tāpēc šķita, ka kaut kādā veidā no dažādiem elementiem var iegūt arī vērtīgo zeltu. Vēlāk tieši šī teorija bija alķīmijas pamatā.

Antuāns Lorāns Lavuazjē — cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vienu no modernās ķīmijas pamatlicējiem.

• Alķīmija (500. gads līdz 1500. gads).
  • Lika pamatus ķīmijai, filozofijai, metalurģijai, fizikai, mākslai, medicīnai un astroloģijai.
  • Alķīmija sākusies ar mērķi atklāt filozofu akmeni.
  • Radās jatroķīmija — ķīmijas novirziens ar mērķi kalpot medicīnai (zāļu pagatavošanai).
• Zinātnes veidošanās (1500. gads — 1800. gads)
  • Tika izveidota pirmā zinātņu akadēmija Londonā.
  • Tika atklāts likums par moltilpumu.
• Zinātnes nostiprināšanās (no 1800. gada).
  • Atklāti elementi polonijs un rādijs.
  • Tika apstiprināta teorija par radioaktivitāti.
  • Tika pierādīta kodola (pozitīvi lādētā) pastāvēšanu atomos, kā arī neitrona pastāvēšanu.
  • Izveidoja ķīmisko elementu periodisko tabulu.
  • Izgudroja, kā ķīmiski saistīt atmosfēras slāpekli (iegūt amonjaku).
  • Pierādīja, ka pastāv D vitamīns.
  • Izstrādāja, kā iegūt penicilīnu.

Skatīt arī

• Ķīmiskais elements
• Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķīmija.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Chemistry Fact Monster, Bērnu enciklopēdija (angliski)