Īzaks Zelenskis

Īzaks Zelenskis (krievu: Исаак Абрамович Зеленский; 1890—1938) bija revolucionārs, padomju valsts un Komunistiskās partijas darbinieks.

Īzaks Zelenskis Исаак Зеленский
Uzbekijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs
Amatā 1929. gada 11. jūnijā — decembrī
Priekštecis	Nikolajs Gikalo
Pēctecis	Akmals Ikramovs
Dzimšanas dati	1890. gada 22. jūnijā Saratova, Saratovas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Krievija)
Miršanas dati	1938. gada 15. martā (47 gadu vecumā) Komunarka (poligons), Maskavas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
Politiskā partija	VK(b)P

Politiskais dzīvesgājums

Piedzima 1890. gadā Saratovā ebreju ģimenē. Tēvs — drēbnieks. Pēc sākumskolas pabeigšanas strādāja cepuru darbnīcā, kantorī, tipogrāfijā.

1906. gadā iestājās Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (KSDSP), piesaistījās tās boļševistiskajai daļai. 1907. gadā kļuva par KSDSP Saratovas komitejas locekli, veica propagandistisku darbu Orenburgā, Penzā, Samarā, Caricinā, Maskavā. Par darbību partijā vairākas reizes arestēts. No 1915. gada bija slimokases sekretārs Ņižņijnovgorodas Sormovas rajonā. 1915. gadā arestēts un izsūtīts uz Irkutskas guberņu. 1916. gada decembrī aizbēga no izsūtījuma vietas.

1917. gada pavasarī, pēc Februāra revolūcijas, kļuva par Maskavas Basmanas rajona padomes priekšsēdētāju. Novembrī bruņotajās vienībās piedalījās boļševiku rīkotajā varas pārņemšanā. 1918. gadā bija Maskavas Padomes rajonu nodaļas pārzinis, no 1918. līdz 1920. gadam — pārtikas nodaļas pārzinis un Pārtikas Tautas komisariāta kolēģijas loceklis. Vadīja maizes rekvizīcijas pasākumus Piemaskavas apvidos.

KK(b)P Maskavas guberņas sekretārs no 1920. gada, atbildīgais sekretārs no 1921. līdz 1924. gadam. 1921. gada janvārī—aprīlī bija Maskavas Padomes prezidija un Maskavas guberņas izpildkomitejas lietu pārvaldnieks un administratīvi teritoriālās komisijas priekšsēdētājs. KK(b)P CK Politbiroja locekļa kandidāts (1921—1922). KK(b)P CK Orgbiroja locekļa kandidāts (1922—1924), tā loceklis 1924. gadā. KK(b)P CK Sekretariāta locekļa kandidāts kopš 1923. gada, tā loceklis 1924. gada jūnijā—augustā. Bija Ļeņina bēru rīkošanas komisijas loceklis.

1924. gada novembrī nosūtīts uz Taškentu par KK(b)P CK Vidusāzijas biroja sekretāru. Vadīja Centrālo teritoriālo komisiju nacionālajai norobežošanai Vidusāzijā. KK(b)P (no 1925. gada — VK(b)P) CK Vidusāzijas biroja priekšsēdētājs / atbildīgais sekretārs. 1929. jūnijā—decembrī bija Uzbekijas KP CK pirmais sekretārs.

Kopš 1931. gada bija PSRS Centrālās patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs un VCIK un PSRS CIK loceklis. PSKP XVII kongresa delegāts.

1937. gada augustā arestēts, oktobrī VK(b)P CK plēnumā izvadīts no CK sastāva. Tiesāts III Maskavas procesa (pretpadomju labēji trockistiskā centra) ietvaros. 1938. gada 13. martā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija (AT KK) piesprieda Ī. Zelenskim nāvessodu, kurš izpildīts caur nošaušanu 15. martā.

1959. gadā AT KK Ī. Zelenski reabilitēja un PSKP CK Partijas kontroles komisija atjaunoja viņa piederību partijā. No 1924. līdz 1937. gadam viņa vārdā tika saukta Asakas pilsēta Uzbekijā — Zelenska, kuru pēc viņa aresta pārdēvēja par Ļeņinsku.

Ģimene

• Pirmā sieva — Anna Soļca, meita — Jeļena, inženiere, mazdēls — Boriss Libermans, ekonomists un uzņēmējs
• Otrā sieva — Marija Muratova (1900—1961), Ņeveļas apriņķa partijas komitejas sieviešu nodaļas pārzine, Centrālās kontroles komisijas Vidusāzijā pilnvarotā vietniece, žurnāla «Крестьянка» redaktore, dēls — Vladimirs.