Īstenais slepenpadomnieks
Īstenais slepenpadomnieks (krievu: действительный тайный советник) bija Krievijas Impērijas II kategorijas civildienesta pakāpe no 1724. līdz 1917. gadam, kas atbilda ģenerālanšefa (генерал-аншеф) pakāpei armijā.[1] Īstenajiem slepenpadomniekiem bija pārmantojama piederība muižnieku kārtai un uzruna "Jūsu augstā ekselence" (Ваше Высокопревосходительство).
Īstenais slepenpadomnieks Pēteris Valujevs (1815—1890).
Ierēdņi ar īsteno slepenpadomnieka titulu parasti ieņēma augstākos Krievijas Impērijas valsts amatus Pēterburgā, bija Valsts padomes locekļi.
Cilvēki ar šo tituluLabot
- Johans Hermanis Lestoks (1692—1767), Pēterburgas galminieks
- Jakobs Johans fon Zīverss (1731—1808), diplomāts, ārkārtējais sūtnis Polijas-Lietuvas kopvalstī
- Ludvigs Nāgels (1738—1808), Baltijas ģenerālgubernators (1798—1800)
- Kārlis Gustavs fon Zīverss (1772—1856), Kēnigsbergas kara komandants un krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1813-1815)
- Staņislavs Kerbedzis (1810—1899), inženieris, dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecības direktora vietnieks
- Pēteris Valujevs (1815—1890), Kurzemes gubernators, Krievijas Impērijas iekšlietu ministrs (1861—1868)
- Emanuels fon Zīverss (1817—1909), galminieks, Iekšlietu ministrijas Ārvalstu ticību galvenās pārvaldes direktors
- Pauls Valdens (1863—1957), ķīmiķis, Rīgas Politehniskā institūta direktors