Īstenais slepenpadomnieks
Īstenais slepenpadomnieks (krievu: действительный тайный советник) bija Krievijas Impērijas II kategorijas civildienesta pakāpe no 1724. līdz 1917. gadam, kas atbilda ģenerālanšefa (генерал-аншеф) pakāpei armijā.[1] Īstenajiem slepenpadomniekiem bija pārmantojama piederība muižnieku kārtai un uzruna "Jūsu augstā ekselence" (Ваше Высокопревосходительство).
Ierēdņi ar īsteno slepenpadomnieka titulu parasti ieņēma augstākos Krievijas Impērijas valsts amatus Pēterburgā, bija Krievijas Impērijas Valsts padomes locekļi.
Cilvēki ar šo titulu
labot šo sadaļu- Johans Reinholds fon Patkuls (1660—1707), Zviedru Vidzemes jurists un politiķis
- Johans Hermanis Lestoks (1692—1767), Pēterburgas galminieks
- Jakobs Johans fon Zīverss (1731—1808), diplomāts, ārkārtējais sūtnis Polijas-Lietuvas kopvalstī
- Ludvigs Nāgels (1738—1808), Baltijas ģenerālgubernators (1798—1800)
- Kārlis Ferdinands fon Orgīss-Rūtenbergs (1741–1801), Kurzemes un Zemgales hercogistes reģents no 1795. gada 28. marta līdz 26. aprīlim
- Kārlis Gustavs fon Zīverss (1772—1856), Kēnigsbergas kara komandants un krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1813-1815)
- Staņislavs Kerbedzis (1810—1899), inženieris, dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava būvniecības direktora vietnieks
- Pēteris Valujevs (1815—1890), Kurzemes gubernators, Krievijas Impērijas iekšlietu ministrs (1861—1868)
- Andrejs fon Budbergs (1817—1881), diplomāts, sūtnis Frankfurtē, Berlīnē, Vīnē un Parīzē
- Emanuels fon Zīverss (1817—1909), galminieks, Iekšlietu ministrijas Ārvalstu ticību galvenās pārvaldes direktors
- Konstantīns fon der Pālens (ministrs) (1830–1912), jurists, Tieslietu ministrs
- Eduards Frišs (1833–1907), jurists un Krievijas Impērijas Valsts padomes priekšsēdis