Īstais nagliņkoks
Īstais nagliņkoks (Syzygium aromaticum) ir miršu dzimtas mūžzaļi koki vai krūmi ar smaržīgām lapām. Nagliņkoka izcelsmes vieta ir Moluku salas, bet mūsdienās to kultivē arī daudzās citās tropu zemēs. 2008. gadā nozīmīgākās krustnagliņu eksportētājvalstis bija Indonēzija, Madagaskara, Tanzānija, Šrilanka un Komoras.[1]
| Īstais nagliņkoks Syzygium aromaticum | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Kārta | Miršu rinda (Myrtales) |
| Dzimta | Miršu dzimta (Myrtaceae) |
| Ģints | Sūkļāboli (Syzygium) |
| Suga | Īstais nagliņkoks (S. aromaticum) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izcelsmes vieta | |
| Moluku salas | |
 Īstais nagliņkoks Vikikrātuvē | |
Izmantojums
labot šo sadaļu
Izkaltējot neizplaukušus nagliņkoka ziedpumpurus, iegūst krustnagliņas, kuru sastāvā ir 15–20% ēterisko eļļu, kas tām sniedz ļoti spēcīgu un īpatnēju smaržu un garšu. Šī iemesla dēļ krustnagliņas kā garšvielu ļoti plaši izmanto kulinārijā, pievienojot dažādiem dzērieniem (piemēram, rūgtajiem liķieriem, karstvīnam, punšam, augļu sulām un kokteiļiem), kā arī marinādēm, konditorejas izstrādājumiem, sakņu, gaļas, zivju, sēņu, makaronu ēdieniem, mērcēm un citur. Ēdieniem krustnagliņas parasti pievieno īsi pirms gatavības. Vēl no krustnagliņām iegūst neļķu eļļu, bet to antiseptiskās iedarbības dēļ krustnagliņas mēdz izmantot arī zobārstniecībā. Ir viegls veids, kā noteikt krustnagliņu kvalitāti. Kvalitatīvas, ar ēteriskajām eļļām bagātas krustnagliņas, iemestas ūdenī, peld vertikāli, ar galviņu uz augšu.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ (angliski) «FAOSTAT». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-13. Skatīts: 2011-04-05.
- ↑ Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 246. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |