Īrijas Konfederācija
Īrijas Konfederācija (īru: Cónaidhm Chaitliceach na hÉireann) bija Īrijas pašpārvaldes periods no 1641. gada īru sacelšanās laikā līdz Kromvela Īrijas iekarošanai 1649. gadā.
| Īrijas Konfederācija Cónaidhm Chaitliceach na hÉireann |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Galvaspilsēta | Kilkeni | |||||
| Valsts valodas | īru valoda, angļu valoda | |||||
| Valdība | Konfederatīva Konstitucionālā monarhija | |||||
| - | Karalis | Čārlzs I Stjuarts | ||||
Pārējā teritorijā pastāvēja protestantu pārvaldībā esoši anklāvi (Olstera, Manstera, Lenstera), kurus Triju kara laikā bija ieņēmuši lojālistu–rojalistu spēki. Konfederāti nespēja pretoties angļu armijas virzīšanai 1642–1649. gada konflikta laikā, tāpēc 1648. gadā viņi pievienojās rojalistiem pret marionešu parlamentu.
Īrijas konfederātu kari un tiem sekojošā Kromvela Īrijas iekarošana izraisīja milzīgus cilvēku upurus un beidzās ar gandrīz visas Īrijas katoļiem piederošās zemes konfiskāciju 1650. gados.
Konfederācijas parlamenta nozīmība
labot šo sadaļuKonfederācijas parlamenta stils bija līdzīgs 1297. gadā normaņu izveidotajam Īrijas zemes oligarhu parlamentam, taču tā pamatā nebija demokrātiska balsošana. Ņemot vērā to lielo nosacīto varas bāzi, konfederātiem galu galā neizdevās pārvaldīt un reorganizēt Īriju tā, lai aizstāvētu īru katoļu intereses.