Ģerģs Čifra
Kristians Ģerģs Čifra (ungāru: György Cziffra, ˈɟørɟ ˈt͡sifrɒ; dzimis kā Čifra Kristians Ģerģs 1921. gada 5. novembrī, miris 1994. gada 15. janvārī) bija ungāru-franču virtuozs pianists un komponists.
| Ģerģs Čifra György Cziffra | |
|---|---|
 | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1921. gada 5. novembrī Budapešta, Ungārija |
| Miris |
1994. gada 15. janvārī (72 gadu vecumā) Sanlisa, Uāza, Francija |
| Žanri | klasiskā mūzika, džezs |
| Nodarbošanās | pianists, komponists, aranžētājs |
| Instrumenti | klavieres |
Viņš tiek uzskatīts par vienu no virtuozākajiem 20. gadsimta pianistiem.[1] Viens no viņa skolotājiem bija Erno Donāņi, kurš bija Ištvāna Tomana māceklis, kas savukārt bija viens no Ferenca Lista mīļākajiem audzēkņiem.[2]
Dzimis Budapeštā, viņš kļuva par Francijas pilsoni 1968. gadā. Čifra bija pazīstams ar saviem Ferenca Lista, Friderika Šopēna un Roberta Šūmaņa darbu ierakstiem, kā arī ar tehniski prasīgiem aranžējumiem vai parafrāzēm vairākiem orķestra darbiem klavierēm, tostarp Nikolaja Rimska-Korsakova skaņdarbam "Kamenes lidojums" un Johana Štrausa II "Pie skaistās, zilās Donavas".[2] Čifra atstāja ievērojamu ierakstu kopumu.
Miris Sanlisā 1994. gadā 72 gadu vecumā.
Pirmie gadi
labot šo sadaļuČifra dzimis nabadzīgā romu mūziķu ģimenē Budapeštā 1921. gadā.[3] Savos memuāros Čifra savu tēvu, cimbaloma spēlētāju, raksturo kā "kabarē mākslinieku". Viņa vecāki bija dzīvojuši Parīzē pirms Pirmā pasaules kara, kad viņi tika izraidīti kā "naidīgi svešinieki".[4]
Viņa pirmā saskarsme ar klavierēm radās, vērojot vecākās māsas Jolandes trenēšanos. Viņa bija nolēmusi apgūt klavierspēli pēc tam, kad atrada darbu, kas ļāva ietaupīt nepieciešamo naudas summu, lai nopirktu pianīnu (vertikālās klavieres). Čifra bieži skatījās, kā māsa trenējas, un atdarināja viņu. Viņš mācījās bez notīm, tā vietā atkārtojot un improvizējot pēc vecāku dziedātām melodijām.[5] Vēlāk viņš pelnīja naudu, spēlējot populāras mūzikas improvizācijas vietējā cirkā.[3]
1930. gadā Čifra sāka studēt Ferenca Lista mūzikas akadēmijā Ernē Donāņi vadībā līdz 1941. gadam, kad viņš tika iesaukts Ungārijas armijā. Viņš sniedza daudzus koncertus Ungārijā, Skandināvijā un Nīderlandē.[3]
Vēlāki gadi
labot šo sadaļuUngārija Otrā pasaules kara laikā bija Ass valsts. Čifra tikko bija apprecējis savu sievu Soleilku, kura bija stāvoklī, kad bija jādodas uz militārajām mācībām. Viņa vienība tika nosūtīta uz Krievijas fronti, kur viņu sagūstīja krievu partizāni. Pēc kara viņš pelnīja iztiku, spēlējot Budapeštas bāros un klubos,[3][6] koncertējot Eiropā ar džeza grupām no 1947. līdz 1950. gadam un iegūstot atzinību kā izcils džeza pianists un virtuozs.[7][8]
Pēc mēģinājuma izbēgt no Ungārijas Tautas Republikas 1950. gadā Čifra tika ieslodzīts un pakļauts smagiem darbiem laika posmā no 1950. līdz 1953. gadam. 1956. gadā viņš kopā ar sievu un dēlu veiksmīgi aizbēga uz Vīni, kur viņu sirsnīgi uzņēma. Viņa veiksmīgā debija Parīzē nākamajā gadā notika pirms Londonas debijas Karaliskajā festivāla zālē, atskaņojot Lista pirmo klavierkoncertu un "Ungārijas fantāziju", kas arī tika atzinīgi novērtēta.[3] Viņa karjera turpinājās ar koncertiem visā Eiropā. Vēlāk viņš debitēja Ravinijas festivālā (Grīga un Lista koncerti ar Kārli Šurihtu) un Kārnegiholā Ņujorkā kopā ar Tomasu Šiperu .
Čifra bieži uzstājās ar lielu ādas aproci, lai atbalstītu plaukstas locītavas saites, kas tika bojātas pēc tam, kad viņš bija spiests nest 60 kg betona augšā pa sešiem kāpņu posmiem divu darba nometnē pavadīto gadu laikā.[2]
Savā autobiogrāfijā Cannons and Flours (Lielgabali un ziedi), kas aprakstīta kā "halucinācijas ceļojums cauri trūkumam, atzinībai, naidīgumam un personīgām traģēdijām", Čifra stāsta par savu dzīvesstāstu līdz 1977. gadam. 1966. gadā viņš Overnā nodibināja Festival de Musique de La Chaise-Dieu, kura ērģeļu restaurāciju viņš sponsorēja, un trīs gadus vēlāk viņš atklāja klavieru konkursu Versaļā.[3]
1968. gadā viņš ieguva Francijas pilsonību un pielāgoja savus līdzšinējos ungāru priekšvārdus franču valodai. 1977. gadā viņš nodibināja Čifras fondu, kas atradās Svētās Frambūras kapelā Sanlisā, Uāzā. Čifra nopirka un atjaunoja ēku, lai palīdzētu jaunajiem mūziķiem viņu karjeras sākumā.[6]
Čifras dēls Žoržs Čifra jaunākais bija profesionāls diriģents un kopā ar tēvu piedalījās vairākos koncertos un ierakstos. Bet viņa daudzsološo karjeru 1981. gadā pārtrauca nāve dzīvokļa ugunsgrēkā.[6] Čifra nekad vairs neuzstājās ar orķestri, smagais emocionālais trieciens ietekmēja viņa spēles kvalitāti.
Čifra nomira 72 gadu vecumā no sirdslēkmes,[9] ko izraisīja vairākas plaušu vēža komplikācijas.[10] Viņš ir apglabāts blakus savam dēlam.
Kompozīcijas
labot šo sadaļu- Improvizācija en forme de valse (1950)
- Uvertīra Solennelle (Svinīgā uvertīra), klavierēm
- Pastorale pour Gerbert, klavierēm vai ērģelēm (1976)
Aranžējumi un transkripcijas
labot šo sadaļu- Johanness Brāmss : 15 ungāru dejas (1.—6., 8.—10., 12., 13., 16., 17., 19. un 21. transkripcijas no klavieru dueta līdz klavieru solo) (ap 1950. gadiem?)
- Johanness Brāmss : Ungāru deja Nr. 5 (improvizācijas versija) (1957?)
- Johanness Brāmss : Valsis Op. 39 Nr. 15 (1993?, daudz agrāk?)
- Frideriks Šopēns : Minūtes valsis (Minute Waltz) (1993?)
- Antoņins Dvoržāks : Improvizācija (1988)
- Manuels de Falja : Rituālā uguns deja (ap 1955. gadu?)
- Edvards Grīgs : "Kalnu karaļa alā" (1988)
- Arams Hačaturjans : "Zobenu deja" (ap 1954. gadu?)
- Francs Lehārs : Zelta un sudraba valsis (1993)
- Ferencs Lists : Ungāru rapsodija Nr. 16 (1950. gadi?)
- Ferencs Lists : Ungāru rapsodija Nr. 19 (1950. gadi?)
- Žaks Ofenbahs : Barcarolle (1993)
- Nikolajs Rimskis-Korsakovs : "Kamenes lidojums" (ap 1955?)
- Džoakīno Rosīni : La Danza (1950. gadi?)
- Džoakīno Rosīni : Improvizācijas par tēmām no Rosīni "Viljama Tella" (pazīstama arī kā Viljama Tella fantāzija) (Viljama Tella uvertīras versija) (1956)
- Johans Štrauss II : Pie skaistās, zilās Donavas" (ap 1955.)
- Johans Štrauss II : Sikspārnis (1. versija) (1950—1955)
- Johans Štrauss II : Sikspārnis (2., saīsinātā versija) (1955)
- Johans Štrauss II : Johana Štrausa atmiņas (no dažādām Štrausa kompozīcijām) (1956)
- Johans Štrauss II : Triča-Trača polka (ap 1955. gadu?)
- Johans Štrauss II : Der Zigeunerbaron (Čigānu barons) (ap 1955. gadu?)
- Francs fon Vecsejs : Valse triste (ap 1955?)
- Džuzepe Verdi : Koncerta parafrāze par tēmām no G. Verdi operas Il trovatore (ap 1955?)
- Džuzepe Verdi : Improvizācija par tēmu no La Traviata (Libiamo ne' lieti calici) (1993)
- Vincents Jūmans : Tēja diviem, improvizācija (1977)
- Tradicionālā: Román cigányfantázia (Rumānijas čigānu fantāzija) (pazīstama arī kā Fantaisie roumaine, improvizācija čigānu stilā) (1957) Čifra 1967. gadā privāti ierakstīja citu versiju.
- Daudzas improvizācijas uz dažādiem klasiskajiem skaņdarbiem, kas izpildītas dzīvajos koncertos visā Čifras koncertētāja karjeras laikā, sākot galvenokārt ap 1953. gadu)
- Daudzas improvizācijas populārās melodijās, kas izpildītas Čifra karjeras sākumā, sākot no 1926. gada)
- Daudzas džeza improvizācijas (galvenokārt 1947-50, 1977-78)
Ieraksti
labot šo sadaļuAudioieraksti
labot šo sadaļuPapildus komerciāli izdoto ierakstu diskogrāfijai eksistē arī pilnu tiešraides koncertu audioieraksti, no kuriem daži ir komerciāli izdoti diskā, vairākus var iegūt nekomerciāli, tomēr daži ir zuduši.
Videoklipi
labot šo sadaļu- Čifra spēlē BBC pārraidēs (1962—1963)
- Čifra atskaņo Friderika Šopēna 1. klavierkoncertu
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Chopin: Piano Works / Cziffra». ArkivMusic. 2020. gada 16. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. augustā. Skatīts: 2020. gada 16. jūnijs.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Stephen Siek. A Dictionary for the Modern Pianist. Rowman & Littlefield, 2016. 34. lpp. ISBN 9780810888807.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Morrison (n.d.)
- ↑ Cziffra (2006), "Prelude"
- ↑ Cziffra (2006), "In the Circus Ring"
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Summers (n.d.)
- ↑ «We remember Georges Cziffra». PORT.hu. 1994. Skatīts: 2018. gada 5. jūnijs. Cited in: LOPARITS, ELIZABETH, D.M.A. Hungarian Gypsy Style in the Lisztian Spirit: Georges Cziffra’s Two Transcriptions of Brahms’ Fifth Hungarian Dance. Dissertation, University of North Carolina Greensboro, 2008.
- ↑ Peter Seidle. Die Musik in Geschichte und Gegenwart: Allgemeine Enzyklopedie der Musik. Kassel: Bärenreiter, 2001. 235. lpp. Cited in: LOPARITS, ELIZABETH, D.M.A. Hungarian Gypsy Style in the Lisztian Spirit: Georges Cziffra’s Two Transcriptions of Brahms’ Fifth Hungarian Dance. Dissertation, University of North Carolina Greensboro, 2008.
- ↑ «Gyorgy Cziffra, Pianist And Artists' Patron, 72». The New York Times. 1994-01-18. Skatīts: 2018. gada 11. aprīlis.
- ↑ «Gyorgy Cziffra (Piano) - Short Biography».