Ģemzes, ģemžu ģints (Rupicapra) ir kazu apakšdzimtas (Caprinae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas. Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica) sastopama Eiropas dienvidrietumos - Pirenejos, Kantabrijas kalnos un Apenīnu kalnos. Otras sugas ģemzes (Rupicapra rupicapra) izplatība ir lielāka, kas sākas ar Eiropas centrālo daļu - Alpiem un Balkāniem areāla rietumos, turpinoties austrumu virzienā uz Turciju un Kaukāzu.[1]

Ģemzes
Rupicapra (Blainville, 1816)
Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica)
Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
DzimtaDobradži (Bovidae)
ApakšdzimtaKazu apakšdzimta (Caprinae)
ĢintsĢemzes (Rupicapra)
Ģemzes Vikikrātuvē

Sistemātikas izmaiņas labot šo sadaļu

 
Ziemā ģemzes kļūst tumšas, gandrīz malnas, attēlā ģemze (Rupicapra rupicapra)

Vēl nesenā pagātnē ģintī bija tikai viena suga - ģemze, kurai bija 10 pasugas. Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem ir izdalīta vēl viena suga - Pireneju ģemze, kurai ir 3 pasugas, bet ģemzei mūsdienās ir 7 pasugas.[1][2] Pireneju ģemze no ģemzes nodalījusies pirms apmēram 280 000 gadiem pleistocēna beigās.[2]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

Ģemzes ir vidēji lieli dobradži. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Lai arī abas sugas ir apmēram vienādi lielas, ģemze ir nedaudz masīvāka nekā Pireneju ģemze. Ģemzes tēviņš var sasniegt 62 kg masu,[3] bet Pireneju ģemzes tēviņš 50 kg.[4] Abiem dzimumiem ir taisni, īsi ragi, kuriem galos ir neliels izliekums uz atpakaļu. Tēviņu ragi ir nedaudz masīvāki nekā mātītēm. Vasarā kažoks ir sarkanbrūns, bet ziemā tas kļūst tumši brūns, gandrīz melns.

Uzvedība labot šo sadaļu

 
Ģemzes piemērojušās dzīvei kalnos, spējot pārvietoties pa stāvām klintīm, attēlā ģemzes (Rupicapra rupicapra)

Ģemzes mājo kalnos, vasarā uzturoties augstkalnu pļavās virs 1800 metriem virs jūras līmeņa, bet ziemā nolaižoties nedaudz zemāk līdz 1100 metriem virs jūras līmeņa.[3][4] Mātītes vasaras periodā dzīvo nelielos ģimeņu baros, bet ziemā ģimenes apvienojas lielākā barā.[5] Pavasarī, kad dzimst mazuļi, mātīte pamet baru, lai dzemdētu vientulībā. Parasti piedzimst viens mazulis, bet samērā bieži piedzimst dvīņi vai pat trīnīši. Drīz pēc piedzimšanas mazās ģemzes spēj sekot mātei un māte atgriežas barā. Pieaugušie tēviņi galvenokārt ir vientuļnieki, pievienojoties baram tikai riesta laikā.[4]

Sistemātika labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu