Ērģeles

Ērģeles (grieķu: όργανον) ir taustiņinstruments ar mehānisku, pneimatisku un elektrisku traktūru, kas sastāv no daudzām dažāda izmēra un dažāda veida stabulēm, sastāv no roku klaviatūrām (manuāļiem) un kāju klaviatūras (pedāļa). Manuāļu skaits ērģelēs mēdz būt no 1 līdz 7. Vienāda tembra, bet dažāda augstuma stabules veido ērģeļu reģistru. Reģistrus kombinējot, tiek radīts orķestrim līdzīgs skanējums.

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles.

Rīgas Doma ērģeles.

Vēsture

Rietumu mūzikā ērģeles ir relatīvi sens instruments. Tās tiek datētas ar trešo gadsimtu pirms mūsu ēras, kad grieķu zinātnieks Ktezībijs no Aleksandrijas esot izgudrojis hidrauliskās ērģeles, kurām gan nebija taustiņu. Ērģeļu spēle kopš 7. gadsimta plaši ieviesās baznīcas liturģijā. Sākotnēji ērģeles bija laicīgās muzicēšanas instruments. 10.—11. gadsimtā ērģeles sāka izmantot kulta vajadzībām. Baznīcās un katedrālēs tika uzstādītas lielās ērģeles, kas tika darbinātas ar gaisa plēšām. 10.—11. gadsimtā sākās ērģeļu konstrukcijas pilnveidošana: parādījās klaviatūra, alvas stabules (agrāk lietoto vara stabuļu vietā). 14. gadsimtā izplatījās pedālis — klaviatūra spēlei ar kājām viszemāko skaņu iegūšanai. Tika pilnveidota arī roku klaviatūra. Jau 16. gadsimtā ērģeles ieguva mūsdienīgu izskatu un uzbūvi. Tām bija 5 klaviatūras, katras klaviatūras diapazons sniedzās līdz 5 oktāvām. Bez tam instrumenta tembrālo iespēju bagātināšanai tika uzstādīti speciāli reģistru pārslēdzēji, ērģeles varēja imitēt ne tikai atsevišķu instrumentu (flautas, obojas) tembrus, bet arī veselas orķestra grupas.

Latvijā ērģeles būvētas no 14. gadsimta. No Latvijas ērģelēm pazīstamas ir Rīgas Doma ērģeles, kā arī Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles, kas ar apmēram 7000 stabulēm, 4 manuāļiem un 131 reģistru ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē.^{[nepieciešama atsauce]}